Šī gada 18. aprīlī bija paredzēta Alžīrijas prezidenta vēlēšanu norise, kurās atkārtoti kandidēt vēlējās arī ilggadējais valsts vadītājs Abdelazizs Buteflika. Viņš pie varas valstī, kurā dzīvo 40 miljoni iedzīvotāju, atradās jau 20 gadus. Buteflikas paziņojums par kandidēšanu izraisīja iedzīvotāju neapmierinātību, un, piekāpjoties protestētājiem, Buteflika 11. martā paziņoja, ka nekandidēs uz piekto pilnvaru termiņu un atliks prezidenta vēlēšanas. Tomēr protesti turpinājās, un to rezultātā viņš paziņoja par atkāpšanos no amata.
Arī pēc šī soļa protesti nerima, jo iedzīvotāji pieprasīja arī Buteflikas atbalstītāju aiziešanu no varas. Protestu kustība vēlas, lai tiek izveidotas pagaidu institūcijas, kas aizstās visu Alžīrijas valdību, kamēr tiek īstenotas reformas. Varasiestādes ir noraidījušas šīs prasības.
Pēc 82 gadus vecā Buteflikas atkāpšanās vēlēšanas šajā Āfrikas valstī bija plānotas jau 4. jūlijā, taču tika atceltas pēc tam, kad vienīgie divi kandidāti tika noraidīti. Protestu kustība noraidīja arī ceturtdien notikušās vēlēšanas, uzskatot, ka Buteflikas režīma cilvēki, kas joprojām atrodas pie varas, izmantos vēlēšanas, lai iesēdinātu prezidenta krēslā savu cilvēku. Savukārt armija tās uzskatīja par vienīgo veidu, kā valstī atjaunot kārtību.
Vēlēšanu priekšvakarā tūkstošiem cilvēku izgāja galvaspilsētas Alžīras ielās, nosodot vēlēšanas un aicinot tās boikotēt. Policija protestētājus centās izklīdināt ar ūdens lielgabaliem un izmantoja arī helikopterus. Protesti notika daudzviet valstī, un vairāku vēlēšanu iecirkņu darbs tika pārtraukts.
Neapmierināti iedzīvotāji ielauzās vismaz trīs iecirkņos, cenšoties tos izdemolēt.
Ceturtdien notikušajās vēlēšanās sacentās pieci kandidāti, tostarp divi bijušie Buteflikas režīma premjerministri. Par uzvarētāju piektdien, 13. decembrī, tika pasludināts bijušais premjerministrs Abdelmadžids Tebune, kurš saņēmis 58% balsu. Gan Tebune, kurš iepriekš ieņēmis vairākus ministra amatus, gan pārējie četri kandidāti tika kritizēti par ciešām saitēm ar bijušo prezidentu. Savas kampaņas laikā Tebune centies kliedēt bažas par saistību ar Butefliku.
Lai gan tiesības piedalīties vēlēšanās bija aptuveni 24 miljoniem cilvēku, kuri to varēja izdarīt kādā no 60 000 vēlēšanu iecirkņu, vēlētāju aktivitāte izrādījusies gaužām zema. Savu balsi atdevuši aptuveni 9 miljoni iedzīvotāju jeb nepilni 39%.
Tā ir zemākā vēlētāju aktivitāte, kopš Alžīrija ieguva neatkarību no Francijas 1962. gadā.
Eksperts Fransiss Gilē telekanālam „France 24” atzina, ka krīzes risināšanai valstī ir būtiski izveidot pārejas valdību: „Es domāju, ka pastāv ceļš ārā no šīs situācijas, un atrastos cilvēki, kas ieņemtu pašreiz pie varas esošo vietas. Tomēr, tas notiktu tikai tad, ja ģenerāļi dialoga nepieciešamību uzskatītu par būtisku. Ja viņi iecirtīs savus papēžus zemē, tad ekonomika un sabiedrība cietīs un palielināsies vardarbības risks. Ja tā notiks, tad vienīgais, ko varu teikt – lai Dievs palīdz Alžīrijas armijai un Alžīrijai.”
Kopš Buteflikas aiziešanas notikuši plaši bagāto uzņēmēju un augsta ranga ierēdņu aresti, kas uzskatīti par pietuvinātiem bijušajam prezidentam. Lai gan protestētāji šos soļus ir uzņēmuši ar prieku, protesti Alžīrijā ir turpinājušies jau mēnešiem ilgi un turpinājās arī piektdien. Daudzi pilsoņi valdību uzskata par nelietīgu, korumpētu un nespējīgu risināt ekonomikas problēmas. Jaunajam prezidentam tagad priekšā smags uzdevums – iegūt šīs Ziemeļāfrikas valsts iedzīvotāju uzticību.
