ĪSUMĀ:
- Ukrainas spēki sestdien apšaudīja Krievijas militārās infrastruktūras objektus Belgorodā un citos Krievijas reģionos.
- Tā bija atbildes reakcija uz piektdien notikušo Krievijas uzbrukumu, kurā nogalināti vismaz 39 Ukrainas iedzīvotāji.
- Ukraina uzsver, ka nevēršas pret Krievijas civiliedzīvotājiem. Raķešu nokrišanu Belgorodā izraisījusi Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas darbība.
- Belgorodā gājis bojā 21 cilvēks, 110 ir ievainoti.
- Krievija draudējusi atriebties Ukrainai par šo uzbrukumu.
- Sestdien vakarā apšaudīta Ukrainas pilsēta Harkiva, kur ievainoti vairāk nekā 20 cilvēki.
Krievija piektdien sarīkoja pēdējā laikā lielāko raķešu uzbrukumu Ukrainas pilsētām, kur nogalināja vismaz 39 cilvēkus un ievainoja ap 160. Ukrainas spēki sestdien deva atbildes triecienus pa objektiem Krievijā.
Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija vēsta, ka Belgorodā gājis bojā 21 cilvēks, tai skaitā trīs bērni, vēl 110 cilvēki ir ievainoti.
Ukraina jau vairākkārt apšaudījusi objektus Belgorodā, kas atrodas ap 40 km attālumā no Ukrainas robežas. Taču sestdien notikusī apšaude tiek raksturota kā lielākā kopš Krievijas agresijas sākuma.
Ukraina uzsver, ka vēršas tikai pret militāriem objektiem Krievijā, bet par civiliedzīvotāju upuriem vaino kļūdaino Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas darbību, kuras rezultātā notriektās raķetes nokrīt uz civiliem objektiem.
Tiek ziņots, ka Belgorodā apšaudē cietusi slidotava pilsētas centrā. Tur gājuši bojā vismaz trīs cilvēki.
Netiek izslēgts, ka lielākos postījumus Belgorodā nodarījušas Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķetes.
Ukrainas ziņu aģentūra "Ukrainska pravda", atsaucoties uz avotiem Ukrainas specdienestos, vēsta, ka Belgorodā notikušais esot Krievijas pretgaisa aizsardzības neprofesionālās darbības, kā arī apzinātu provokāciju sekas.
Так выглядит центр Белгорода после ракетного обстрела. По данным МЧС РФ, погибли не менее 10 человек. Видео с места событий pic.twitter.com/KMtZLFeW4v
— DW на русском (@dw_russian) December 30, 2023
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Ukraina triecieniem pret Belgorodu izmantojusi pašu ražojuma "Olha" raķetes, kā arī Čehijas ražojuma "Vampire" reaktīvos lādiņus. Krievija apgalvo, ka ukraiņu raķetes bija aprīkotas ar "aizliegto kasešu munīciju" (pati Krievija nereti izmantojusi šādu munīciju pret Ukrainu).
"Vairāki reaktīvie lādiņi un kasešu daļas no notriektajām "Olha" raķetēm trāpīja Belgorodas pilsētai," atzinusi Krievijas Aizsardzības ministrija, vienlaikus norādot, ka tieša trāpījuma gadījumā sekas būtu bijušas daudz smagākas.
Maskava arīdzan draud Ukrainai, ka "šis noziegums nepaliks nesodīts".
Maskava ir pieprasījusi sasaukt ANO Drošības padomes sēdi.
Sestdien vakarā saņemtas ziņas, ka Krievija apšaudījusi Ukrainas lielpilsētu Harkivu. Iedzīvotāji aicināti doties uz patvertnēm.
Ukrainas amatpersonas vēsta, ka Harkivā ievainoti vairāk nekā 20 cilvēki, viņu vidū arī kāds žurnālists no Lielbritānijas. Krievijas apšaudē cietusi viesnīca "Kharkiv Palace", ko iecienījuši Ukrainā strādājošie ārvalstu žurnālisti.
Krievija jau gandrīz divus gadus terorizē Ukrainas pilsētas ar apšaudēm, kurās gājuši bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju, bet Maskava ir saniknota, ka Ukraina uzdrošinās atbildēt ar triecieniem pret stratēģiski svarīgiem objektiem Krievijas teritorijā.
Ukrainas spēki naktī uz sestdienu veikuši kombinētu triecienu militārajiem objektiem dažādos Krievijas reģionos, izdevumam "LIGA.net" pavēstījis avots Ukrainas drošības dienestos.
Pēc viņa teiktā, operācijā bija iesaistīti vairāki desmiti dažāda veida bezpilota lidaparātu. Uzbrukumā Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam nodarīti "ievērojami zaudējumi".
Starp mērķiem bija Brjanskas rūpnīca "Kremņij El", kur ražo elektroniskās detaļas kaujas raķešu sistēmām, un tika uzbrukts arī Brjanskas ķīmiskajai rūpnīcai. Turklāt tika veikti triecieni militārās infrastruktūras objektiem Belgorodā, Tulā, Tverā un Maskavā.
Lai gan daļu dronu notrieca Krievijas pretgaisa aizsardzība, ievērojama daļa no tiem sasniedza savus mērķus.
Krievijas Aizsardzības ministrija sestdienas rītā ziņoja, ka pretgaisa aizsardzības spēki naktī notrieca 32 Ukrainas dronus virs Brjanskas, Orlas, Kurskas un Maskavas apgabaliem. Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju tie bija lidmašīnas tipa droni.
Sociālajos tīklos publicēti videoieraksti no Brjanskas, kuros redzami spilgti zibšņi un skaļi sprādzieni. Daži sociālo tīklu lietotāji ziņo, ka drons trāpījis elektronikas detaļu rūpnīcai, taču oficiāla apstiprinājuma šai informācijai nav.
Krievija naktī uz piektdienu veica sen nepieredzēta vēriena uzbrukumu Ukrainas pilsētām ar raķetēm un droniem, nogalinot vismaz 39 cilvēkus un ievainojot ap 160.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
