Pēc apšaudes liesmas pārņēma 150 hektārus meža, bet tās izdevās salīdzinoši ātri apslāpēt. Vēlāk ugunsgrēks izcēlās citā vietā, un dzēšanu apgrūtināja stiprais vējš. Vēl viena problēma bija mīnas un munīcija, tāpēc glābēju iespējas pārvietoties teritorijā bija ierobežotas.
Parka inspektors Jurijs norādīja: "Tas kaut kur sākās un ļoti ātri izplatījās. Priežu skujām ir vajadzīgs ilgs laiks, lai izaugtu, bet tās ļoti ātri nodeg."
Vēl pirms ugunsgrēka vietējais mežsargs Serhijs parkā bija izracis divas prettanku mīnas, bet vēlāk sapieri atrada vēl sešas.
Parka direktors ar skumjām atzina, ka pilnībā izpostīti 40 hektāri aizsargājamās teritorijas, kā arī nodegušas bijušās pionieru nometnes ēkas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
