Ukrainas Grāmatu institūta dati liecina, ka pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirmajos kara mēnešos 39% Ukrainas izdevēju nevarēja turpināt darbību.

Situācija gan nedaudz uzlabojās pēc tam, kad Krievija tika atspiesta tālāk atpakaļ un izdevēji tādēļ varēja strādāt nedaudz drošākos apstākļos.

Piemēram, laikā no 2022. gada līdz 2023. gadam drukāto izdevumu skaits un grāmatu tirāža strauji pieauga.

Izdevniecības norāda, ka interese par grāmatām ukraiņu valodā ir uzplaukusi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, jo ukraiņi cenšas distancēties no krievu kultūras un arvien vairāk cilvēku pāriet uz runāšanu un lasīšanu ukraiņu valodā.

Krievijas uzbrukumi padziļina nozares problēmas

Kopš 2022. gada februāra visā valstī ir atvērtas arī vairākas jaunas grāmatnīcas. Taču izdevējdarbību Ukrainā apgrūtina dažādas problēmas, un to vidū var minēt, piemēram, darbaspēka deficītu, elektroenerģijas padeves pārtraukumus un problēmas ar papīra piegādi.

Pēdējā laikā Krievijas raķešu uzbrukumi pastiprināti vērsti pret Harkivas apgabalu, kas ir arī poligrāfijas nozares galvenais centrs Ukrainā. Harkivā tiek drukāti 80% no visām Ukrainā izdotajām grāmatām.

Krievijas triecieni šo trīs gadu laikā ir skāruši vairākas tipogrāfijas un izdevējus Harkivā. Pēdējais uzbrukums notika nesen – trieciens tipogrāfijas uzņēmuma "Faktor Druk" noliktavai, kur tika nogalināti septiņi cilvēki un ievainoti 22.

Krievijas triecienā tika iznīcināti vairāk nekā 50 000 grāmatu un arī drukas iekārtas. "Faktor" grupas kopējie zaudējumi uzbrukuma rezultātā ir gandrīz 5 miljoni eiro.

Šis uzņēmums ražo grāmatas 30 Ukrainas izdevniecībām un trešo daļu grāmatu Ukrainā, tostarp drukāja vairāk nekā 40% Ukrainas mācību grāmatu.

Mēģinājums izdzēst ukraiņu kultūru

"Pirms kara mēs ražojām, iespējams, 40% no visa tirgus un līdz 50% mācību grāmatu. Tagad sakarā ar to, ka mēs praktiski nestrādāsim, varam teikt, ka Ukrainas poligrāfijas tirgus ir zaudējis gandrīz pusi no savas kapacitātes," secina uzņēmuma prezidents Serhijs Politučijs.

"Tagad par savu misiju redzu šī uzņēmuma atjaunošanu Harkivā. Jo, ja mēs pametīsim Harkivu, mēs, mani kolēģi un tā tālāk, kas tad Harkivai paliks?"

"Faktor Druk" vadība apgalvo, ka šis Krievijas uzbrukums bija mēģinājums izdzēst ukraiņu kultūru un kaitēt tautai. Uzņēmuma vadītāja Tatjana Griņuka skaidro, ka uzbrukuma radītās sekas ietekmēs Ukrainas izglītību, kas, viņasprāt, ir Krievijas apzināta rīcība.

Arī izdevēji norāda, ka nāksies atlikt grāmatu izdošanu un cenas var augt. Uzņēmums plāno darbību atsākt un vāc tam līdzekļus, taču uzbrukuma sekas ievērojami aizkavēs jau tā ieilgušo drukāšanas procesu, un ievērojami lielāks spiediens tagad būs uz citām pilsētas tipogrāfijām.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.