Vai biedēšanai ar pērtiķu bakām ir pamats?
Pirms pusotras nedēļas Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka vairākās Eiropas valstīs, kā arī Ziemeļamerikā un Austrālijā ir konstatēti vairāki desmiti pērtiķu baku gadījumu. Lai gan slimība nav jauna un nav arī īpaši bīstama, sociālajos medijos jau notiek biedēšana ar pandēmiju, karantīnu un masveida vakcinēšanu.
Cilvēki, kas iepriekš sēja šaubas par Covid-19 un vakcīnām, tagad to pašu dara saistībā ar pērtiķu bakām.
Piemēram, bijušais diplomāts, par valsts līdzekļu izkrāpšanu apsūdzētais Rūdolfs Brēmanis. Viņš "Facebook" video ierakstā spriež, ko domās cilvēki, kas ar šo slimību inficēsies.
"Man tad gribētos redzēt, kā tad viņi reaģēs, vai tad viņiem nemaz neliksies aizdomīgi, ka visu dzīvi dzīvoja, nekas tāds nemetās, bet nu te pēkšņi pēdējos gados tik ekskluzīvas lietas – sikspārņu vīruss, un tagad mērkaķu vīruss viņiem uzmetās. Tas nav tā, ka varētu kaut ko tādu mākslīgi palaist? Par kādiem stulbeņiem mūs uzskata, man brīžam liekas," spriež Brēmanis.
Brēmanim "Facebook" ir 10 tūkstoši sekotāju. Uz jautājumu, kāpēc tā dara, viņš neatbild. To, ka pērtiķu bakas esot laboratorijā radīta jauna slimība, sociālajos medijos runā arī ar Aināra Šlesera partiju saistīti cilvēki.
Atšķirībā no Covid-19 pērtiķu bakas nav nekas jauns. Jau 1970. gadā Kongo Republikā tās aprakstīja kā slimību, ko izraisa pērtiķu baku vīruss. Iepriekšējos 50 gados Āfrikā, ASV un Eiropā vairākkārt bijuši uzliesmojumi, lai arī ne tik lieli.
Piemēram, 2018. gada septembrī Lielbritānijā 134 cilvēki nonāca kontaktā ar pērtiķu baku pacientu, kā rezultātā sasirga četri cilvēki. Nekas neparasts nav arī vīrusa izcelsme no dzīvnieka.
Zinātnieki lēš, ka vairāk nekā puse visu infekcijas slimību ir pārnestas no dzīvniekiem. Par to, kāpēc tā notiek, Latvijas Radio pagājušonedēļ stāstīja infektoloģe, profesore Ludmila Vīksna.
"Man liekas, ka šobrīd ir vairāk radīti tam apstākļi – dzīvnieki tiek padzīti, reizēm viņiem tiek izmainīti normālie dzīves apstākļi un viņiem ir jādodas prom, jāmeklē jaunas teritorijas. Un vēl kas notiek – piemēram, Rietumnīlas drudzi agrāk izplatīja noteiktas moskītu sugas, bet tagad ir parādījušies dati, ka, piemēram, arī ērces var pārnēsāt pie noteiktiem apstākļiem. Tas nozīmē, ka visi meklē sev to izdzīvošanas vietu, un arī cilvēks," teica Ludmila Vīksna.
"Atmiņas ūdens" tirgotājs Jānis Pļaviņš un citi sazvērestības teoriju cienītāji interneta platformās stāsta par it kā ieplānotu pandēmiju. Pierādījums esot kādas bezpeļņas organizācijas vietnē atrodamais raksts, kurā aprakstīta pērtiķu baku radītas pandēmijas simulācija. Taču šādas simulācijas jeb pandēmiju izspēles notiek regulāri jau kopš gadsimta sākuma. Augot iedzīvotāju blīvums un arvien vairāk cilvēku pārvietojoties starp kontinentiem, līdz ar to aug arī dažādu infekcijas slimību izplatība. Šādas izspēles ļauj pārbaudīt atbildīgo iestāžu gatavību situācijai, ja kādas slimības pandēmija tiešām sāktos.
Jāpiebilst, ka eksperti pašlaik neprognozē šī pērtiķu baku uzliesmojuma izplešanos pandēmijas līmenī. Slimība nav ne tuvu tik lipīga un bīstama kā Covid-19.
Kā Krievija apmelo Poliju
Polija, tāpat kā Baltijas valstis, Ukrainai sniedz ievērojamu atbalstu un līdz ar to ir viens no galvenajiem Krievijas dezinformācijas mērķiem. Aizvadītajā nedēļā jaunu propagandas uzbrukumu izraisīja Polijas prezidenta Andžeja Dudas vizīte Kijivā, kur viņš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un klātienē uzrunāja Augstākās radas deputātus.
Krievijas informācijas kanāli cits pēc cita sāka ziņot, ka Polija ievedusi Ukrainā divus kājnieku bataljonus.
"Vismaz divi karavīru bataljoni ir ievesti Ukrainas teritorijā. To sastāvā ir prettanku ieroči, artilērija, bruņutehnika. Paši karavīri jau izvietoti Dņepropetrovskas apgabalā, tātad faktiski frontes rajonā."
Tas ir fragments no kāda populāra video, kas ievietots "Youtube" platformā. Taču melus, ka Polijas armija atrodas Ukrainā, izplata arī Krievijas valsts mediji. Piemēram, telekanāla "Rossija 1" galvenajā sarunu šovā par to runāja atvaļināts pulkvedis Viktors Baraņecs.
Viņš pieteikts kā militārais eksperts: "Tā vai citādi poļu karavīri šodien atrodas Ukrainā. Vienu no bataljoniem mūsu izlūkdienesti pat atklāja Dņepras apgabalā, bijušajā Dņepropetrovskā."
Lūdzām komentāru Polijas Aizsardzības ministrijai. Ministrija rakstiski to sauc par kārtējo absurdo viltus ziņu. Rakstiskā atbildē tā norāda: "Mēs šīs sensacionālās ziņas par Polijas armijas ieiešanu Ukrainā tāpat kā absurdos paziņojumus par Ukrainas sadalīšanu ar mūsu līdzdalību uztveram kā acīmredzamu Krievijas Federācijas propagandu starptautiskajā mediju telpā."
Vienlaikus ar meliem par Polijas armijas klātbūtni Ukrainā Krievijas mediji sāka stāstīt, ka poļi grib paņemt sev daļu no Ukrainas.
To Krievijas propagandas radio "Sputnik" paziņoja rakstnieks un aktīvs Putina atbalstītājs Eduards Bagirovs.
Viņš stāstīja, ka šajā valsts sadalīšanas plānā piedaloties arī Zelenskis. Bagirova teikto jau kā faktu pārpublicēja vairāki Krievijas propagadas kanāli. To pašu vēlāk atkārtoja jau minētais pulkvedis kanālā "Rossija 1".
"Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs sitīsim pa Poliju. Ir pilnīgi skaidrs, ka šiem diviem bataljoniem sekos vēl citi, jo poļiem ir nopietna vēlme nokost gabalu Ukrainas."
Tālāk bijušais militārists stāsta, ka tas varot novest pie NATO līguma 5. panta iedarbināšanas. Proti, NATO varētu doties palīgā poļiem, kas NATO vadībai jau stāstot, ka Krievija Ukrainas teritorijā viņiem uzbrūk. Tāpat uz Ukrainu karot došoties Baltijas valstu un Rumānijas karavīri.
Kādā citā kanālā Krievijas militārie analītiķi jau spriež, kā Polijas armijas klātbūtne ietekmēs spēku karojošo pušu spēku samēru, bet vēl kādā stāstīts, ka Krievija šos poļu bataljonus pat esot apšaudījusi ar raķetēm.
Taču jāatkārto, ka
viss iepriekš minētais ir Krievijas izplatīti meli.
Polija, tāpat kā citas NATO valstis, nav spērusi un neplāno spert militārus soļus, ja vien nebūs kopīga dalībvalstu lēmuma.
Savukārt NATO vadība ir vairākkārt uzsvērusi, ka organizācijas mērķis ir neeskalēt konfliktu, bet gan novērst to. Tā norāda, ka nav pieļaujama kara paplašināšanās aiz Ukrainas robežām, kas notiktu NATO iesaistīšanās gadījumā.
