"Kaut kā vienmēr ir vieglāk ieteikt kādam citam padoties un piekāpties," sacīja Kuleba.
Ukraina un NATO trešdien vienojās par sarakstu ar reformām – gan militārajām, gan politiskajām –, kuru mērķis ir palīdzēt Ukrainai tuvoties tās izvirzītajam mērķim kļūt par alianses dalībvalsti.
Kuleba sacīja, ka, pateicoties lielajam Rietumu atbalstam karā pret okupācijas spēkiem, Ukraina jau ir kļuvusi par de facto NATO armiju savu tehnisko spēju, vadības pieeju un principu ziņā.
Ukraina aizvien ir apņēmības pilna pievienoties NATO. Politiskā un militārā alianse ir solījusi, ka Kijiva kādu dienu to varētu paveikt, taču pagaidām oficiāls uzaicinājums kļūt par NATO dalībvalsti vēl nav izskanējis.
Ziņu aģentūra AFP minēja, ka šovasar notikušajā alianses samitā Ukraina dalībai NATO netika uzrunāta, jo ASV un arī Vācija bažījās, ka Kijivas dalība varētu šīs valstis ievilkt karā ar Krieviju.
Ukrainas ārlietu ministrs arī paziņoja, ka Ukraina neatkāpsies tās cīņā pret Krieviju, neskatoties uz šaubām par ASV atbalstu un līdz šim minimālo progresu frontes līnijā.
"Mums ir jāturpina cīnīties. Ukraina negrasās atkāpties," sacīja Kuleba. "Mūsu stratēģiskais mērķis, kas ir teritoriālā integritāte starptautiski atzītās robežās no 1991. gada, paliek nemainīga," viņš teica. "Runa nav tikai par Ukrainas, bet gan par visas eiroatlantiskās telpas drošību un aizsardzību."
Starptautiskajā sabiedrībā arvien pieaug bažas, ka laikā, kad Rietumu uzmanība pievērsta Izraēlas un "Hamās" karam, Kijiva var nesaņemt pienācīgu militāru atbalstu no tās sabiedrotajiem un spiesta meklēt kompromisu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Rietumu amatpersonas uzsvēra, ka joprojām ir apņēmības pilnas palīdzēt un neuzstāj uz sarunām starp Kijivu un Maskavu.
ASV Kongresa republikāņi jau apturējuši jaunu atbalsta paketi Ukrainai aptuveni 60 miljardu dolāru (54,6 miljardu eiro) vērtībā un gana skeptiski izteikušies par jebkādu turpmāku ASV palīdzību kara plosītajai valstij.
"Cerams, ka arī ASV Kongress atradīs risinājumu, kas būs amerikāņu tautas interesēs, proti, atbalstīt gan Izraēlu, gan Ukrainu," sacīja Kuleba. "Jo, kā zināms, labākais veids, kā izvairīties no savu karavīru nosūtīšanas karā, ir palīdzēt citai valstij cīnīties tās pašas karā."
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
