Aptuveni divas trešdaļas Kalnu Karabahas iedzīvotāju jeb 90 000 cilvēku jau ir pametuši šo reģionu un devušies bēgļu gaitās uz Armēniju. Viņu vidū bija arī Mariama Akopjana un Georgs, kurus satika britu raidsabiedrība BBC.
"Slikti. Ļoti slikti. Bet ko vēl mēs varam darīt? Es nezinu... Man ir pārāk sāpīgi. Es nevaru atbildēt uz šiem jautājumiem," sacīja Georgs.
"Trīsdesmit gadus mēs dzīvojām, cēlām mājas… Un tad vienā dienā tiek pateikts, ka Arcahas vairāk nav. Tā ir armēņu tautas traģēdija. Mums vairs nav spēka cīnīties, jo mēs tur palikām vienatnē. Mūs pameta vienatnē," skumji stāstīja Mariama.
"Jau kopš kara 2020.gadā ir bijis gandrīz neiespējami tur dzīvot. Visi vecāki vēlas saviem bērniem cilvēcīgus apstākļus," stāsta bēgle Diāna.
Arcahas Republika ir nosaukums, ko armēņi lieto, lai apzīmētu Kalnu Karabahu. Azerbaidžānas valdība mudināja šī reģiona iedzīvotājus palikt savās mājās un integrēties. Tomēr daudzi netic, ka būs drošībā.
Armēnija apsūdzējusi kaimiņvalsti represijās pret separātiskā reģiona iedzīvotājiem, ko Baku noliedz, tomēr aizvien liedz piekļuvi starptautiskajiem novērotājiem, kas būtu spējīgi par to pārliecināties. Tāpēc Rietumos spiediens pret Azerbaidžānu aug.
Lai pārliecinātos par Kalnu Karabahā notiekošo, Eiropas Savienība ir mudinājusi Azerbaidžānu tuvākajās dienās tur ielaist Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) misiju.
Tikmēr Armēnija dara visu, lai bēgļus uzņemtu un apgādātu ar nepieciešamo. Reģistrācijas centros ir manāmi sastrēgumi, jo cilvēku plūsma ir nepieredzēti liela, tomēr valdība apgalvo, ka galā tiek.
Palīdzības organizācijām nākas sniegt ne tikai humanitāru un psiholoģisku atbalstu, bet arī risināt vēl kādu problēmu – atrast to bērnu vecākus, kas konflikta dēļ no tiem tikuši nošķirti.
"Teju trešdaļa bēgļu ir bērni un mūsu galvenās bažas ir par to, ka viņi tikuši nošķirti no ģimenes. Tāpēc mēs strādājam vispirms pie viņu psihosociālā atbalsta un arī ar varasiestādēm, lai nodrošinātu, ka ģimenes pēc iespējas ātrāk tiek atrastas un var atkal apvienoties," stāsta UNICEF koordinatore bēgļu un migrantu jautājumos Redžīna Dedominika.
Savukārt kaimiņos esošās Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili intervijā Lietuvas Televīzijai pauda nožēlu, ka Kalnu Karabahas jautājums tika atrisināts ar militāro spēku.
Tomēr Zurabišvili sacīja, ka šī situācija maina priekšstatu par Krievijas lomu reģionā:
"Vecā pārliecība, ka tikai Krievija var sniegt drošības garantijas šai mazajai valstij, kas robežojas ar Azerbaidžānu un Turciju un kurai ir ļoti negatīva vēsturiskā pieredze, ir izgaisusi. Tagad Armēnijas iedzīvotāji raugās tur, kur viņi var, – tātad uz Rietumiem."
Eiropas politiķiem būs iespēja parādīt savu līderību, jo nākamnedēļ Spānijas pilsētā Granadā ir paredzēta Armēnijas un Azerbaidžānas līderu tikšanās. Tā norisināsies Eiropas Politiskās kopienas samita ietvaros.
Daudzi jau šobrīd kritizē pārāk piesardzīgu Eiropas reakciju uz šo konfliktu un skaidro to ar nepieciešamību turpināt iegādāties gāzi no Azerbaidžānas.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahu jau prasījis vairākus desmitus tūkstošu dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, lai gan līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
