"Zviedrija atbalsta Ukrainu ar jau sešpadsmito palīdzības paketi, kas ir līdz šim lielākā – kopā 13,3 miljardu kronu apmērā," žurnālistiem sacīja premjerministra vietniece Eba Buša.

Viņa skaidroja, kāpēc šī palīdzības pakete ir būtiska.

"Pirmkārt, tā ir visaptveroša, otrkārt, mēs piegādāsim tieši to, ko Ukraina ir lūgusi. Un, treškārt, šī pakete ir izziņota vienlaikus ar paziņojumu par ietvaru palīdzības sniegšanai Ukrainai nākamajiem trim gadiem. Tas nozīmē, ka Zviedrija ir ne tikai nosūtījusi skaidru signālu Krievijai un Ukrainai, bet mēs esam arī celmlauži salīdzinājumā ar citām valstīm, nosakot skaidru ietvaru, kas ļaus sniegt atbalstu Ukrainai ilgākā periodā," sacīja Buša.

Zviedrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka laikā no 2024. līdz 2026. gadam militārajai palīdzībai Ukrainai atvēlēs vismaz 75 miljardus kronu (6,5 miljardi eiro).

Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons, kurš attālināti piedalījās preses konferencē, piebilda, ka

novērošanas lidmašīna "ASC 890" būs īpaši noderīga Ukrainas pretgaisa aizsardzībā, jo ļaus identificēt spārnotās raķetes un bezpilota lidaparātus, kas ielido valsts teritorijā, kā arī noteikt mērķus gan uz zemes, gan jūrā.

Stokholma arī nav izslēgusi iespēju nosūtīt Ukrainai savus iznīcinātājus "Gripen", taču otrdien paziņoja, ka Ukraina šo sūtījumu lūgusi to atlikt, jo par prioritāti uzskata ASV ražoto F-16 ieviešanu Ukrainas gaisa spēkos.

Zviedrijas paziņojums izskanēja pēc intensīvām sarunām starp pretgaisa aizsardzības koalīcijas locekļiem, kas palīdz Ukrainai gan ar lidmašīnām, gan pretgaisa aizsardzības sistēmām.

"Pārējās valstis, kas vada koalīciju, mudinājušas mūs nogaidīt ar "Gripen" sistēmu. Tas saistīts ar to, ka šobrīd galvenā uzmanība pievērsta F-16 sistēmas ieviešanai," paziņoja Junsons.

Beļģija, Nīderlande, Dānija un Norvēģija jau ir paziņojušas par savu nodomu nosūtīt Ukrainai iznīcinātājus F-16. Paredzams, ka pirmās lidmašīnas tiks piegādātas vēl šogad.

"Mēs nekādā gadījumā neizslēdzam, ka nākotnē tas varētu kļūt aktuāli, taču šobrīd Ukrainas puse koncentrējas uz F-16 programmas īstenošanu," sacīja Zviedrijas aizsardzības ministrs.

Zviedrijas opozīcija ir pieprasījusi, lai valsts principā nekavējoties piegādātu Ukrainai "Gripen", taču tagad par to nevar būt ne runas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien oficiālā vizītē apmeklēja Beļģiju, lai parakstītu divpusēju drošības līgumu, kas paredz 30 ASV ražotu iznīcinātāju F-16 piegādi Ukrainai ar nosacījumu, ka tie tiks izmantoti tikai Ukrainas teritorijā.

Beļģija šogad arī sniegs Ukrainai militāro palīdzību vismaz 977 miljonu eiro apmērā, paziņoja Zelenskis.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.