Neskatoties uz sīvām cīņām frontē, Ukrainas aizsardzības spēkiem izdevies gūt panākumus gaisa aizsardzībā. Aizvadīto 24 stundu laikā ukraiņi notriekuši trīs Krievijas bumbvedējus Su-34.

"Pēc veiksmīgām kaujas operācijām pret ienaidnieka lidmašīnām naktī uz 29. februāri ir iznīcinātas vēl divas Krievijas lidmašīnas – Avdijivkas un Mariupoles virzienā," saziņas tīklā "Telegram" vēstīja Sirskis.

Iepriekš Ukrainas varasiestādes paziņoja, ka aptuveni plkst. 1.00 naktī Ukrainas austrumos tika notriekts bumbvedējs Su-34. Saskaņā ar medija "Ukrainska Pravda" aprēķiniem Ukraina februārī kopumā iznīcinājusi 13 Krievijas kara lidmašīnas.

Su-34 ir salīdzinoši moderns Krievijas iznīcinātājs-bumbvedējs, kas ekspluatācijā nonāca 2014. gadā.

Smagām sankcijām pakļautā Krievijas aviācijas industrija nespēj saražot ievērojamu skaitu jaunu lidmašīnu pat gada laikā.

Pēdējā laikā Ukrainas armija arvien biežāk notriec pretinieka virsskaņas lidmašīnas. Pirms divām dienām, 27. februārī, ukraiņi notrieca divas lidmašīnas Su-34, un pagājušajā piektdienā Ukrainai izdevās iznīcināt Krievijas izlūklidmašīnu A-50, kas ir gaisa spēku komandcentrs stratēģiskās aviācijas bumbu un raķešu koordinēšanai un vadīšanai. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde ziņoja, ka Krievijai palikušas vien sešas šādas lidmašīnas.

Ukraina neatklāj, ar kādiem ieročiem tādos tempos tiek notriektas Krievijas lidmašīnas, bet eksperti lēš, ka galvenokārt šeit izmantotas Rietumu partneru piegādātās "Patriot" raķešu sistēmas.

Tiesa gan, ukraiņi nav saņēmuši "Patriot" munīciju kopš decembra un arī viņu resursi draud izsīkt. Tas gan, visticamāk, nav vienīgais ierocis, ar ko tiek notriektas kara lidmašīnas – spriežot pēc attāluma, kādā tika iznīcināta izlūklidmašīna A-50, izmantotas arī tālāka rādiusa sistēmas.

Tikmēr frontē situācija aizvien ir grūta.

"Ienaidnieks turpina ofensīvu vairākos frontes līnijas virzienos. Īpaši saspringta situācija ir Avdijivkas un Zaporižjas virzienā, kur Krievijas uzbrukuma vienības cenšas izlauzties cauri mūsu spēku aizsardzībai un ieņemt Tonenkes ciemu, Orlivku, Semeņivku, Berdiču un  Krasnohorivku," Sirskis rakstīja sociālajā tīklā Facebook.

Bruņoto spēku virspavēlnieks prognozēja, ka smagas kaujas turpināsies Verboves un Robotines apkaimē, kur ienaidnieks cenšas atgūt kontroli.

Sirskis arī norādīja, ka darba gaitā atklājis dažu komandieru kļūdainos aprēķinus situācijas pārbaudē un pretinieka novērtēšanā, kas ietekmējuši aizsardzības stabilitāti atsevišķos virzienos, jo "kauju panākumi ir atkarīgi no plānošanas kvalitātes un no tā, cik veiksmīgi padotie īsteno vadītāja plānu".

Tikmēr ASV Kara studiju institūts (ISW) savā jaunākajā pārskatā ziņoja, ka Krievijas spēki aizvien virzās uz priekšu ap Avdijivku. 

To apstiprina arī 28. februārī publicētie ģeogrāfiski lokalizētie kadri. Krievijas karaspēks virzās uz priekšu pie Orlivkas un Stepovas. Krievijas kara blogeri arī apgalvo, ka Orlivkā jau notiek sīvas kaujas.

Savukārt Ukrainas bruņotie spēki veikuši raķešu uzbrukumu Krievijas karaspēka grupai okupētajā Olenivkā, Doneckas apgabalā, ceturtdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

"Saskaņā ar sākotnējiem datiem ienaidnieka zaudējumi trieciena rezultātā ir 19 nogalinātie krievu okupanti, tai skaitā krievu armijas apakšvienības komandiera vietnieks, un 12 ievainoti iebrucēji, konkrēti šīs vienības komandieris," paziņoja ģenerālštābs.

Krievijas "Telegram" kanāli ziņo, ka Olenivkā 27. februāra vakarā karavīri tika nostādīti ierindā, lai saņemtu medaļas, bet viņiem trāpīja raķete. Uzbrukumā cieta Krievijas 155. atsevišķās jūras kājnieku brigādes karavīri.

Ukrainas armija pēdējās astoņās dienās veikusi vismaz trīs šādus triecienus.

20. februārī Ukrainas armijas raķešu trieciena rezultātā poligonā Doneckas apgabalā tika likvidēti 68 Krievijas karavīri. Divas dienas vēlāk Ukrainas armijas triecienā krievu poligonam Dņepras kreisajā krastā tika likvidēti vēl vismaz 60 iebrucēji.

Ja Rietumi nepalielinās munīcijas piegādes Ukrainai, Krievijas armija frontē var gūt ievērojamus teritoriālos ieguvumus līdz vasarai. To vēsta aģentūra "Bloomberg" atsaucoties uz amatpersonu, kas pastāstījusi par Ukrainas amatpersonu bažām.

Aģentūra vēsta, ka Kijivas novērtējumi par situāciju kaujas laukā kļūst arvien drūmāki, jo Ukrainas spēki cenšas ierobežot Krievijas uzbrukumus, vienlaikus līdzsvarojot patērētās munīcijas apjomu.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien brīdināja rietumvalstis pret karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, norādot, ka šāds solis riskētu ar kodolkaru.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nesenos izteikumos to neizslēdza kā iespēju, kas izsauca plašu rezonansi, jo vairums Eiropas sabiedroto šādu variantu nepieļauj.

Makrons ceturtdien gan apliecināja, ka viņa spriedumi bijuši rūpīgi izsvērti, kamēr Francijas amatpersonas skaidroja, ka karavīri varētu tikt nosūtīti atbalsta operācijām, piemēram, atmīnēšanai, nevis kaujām ar Krievijas karaspēku.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.