ASV un sabiedroto spēki Irākā un Sīrijā kopš oktobra vidus ir bijuši pakļauti jau vairāk nekā 150 uzbrukumiem, liecina Pentagona dati. Vašingtona arī ir veikusi atbildes triecienus šajās abās valstīs.
Par uzbrukumu atbildību uzņēmies ar Irānu saistīts Irākā bāzēts kaujinieku grupējums. Tikmēr Irāna savu iesaisti uzlidojumā noliedz, norādot, ka pretestības grupējumi pret ASV agresīvo klātbūtni reģionā cīnās patstāvīgi.
Taču lielas ticības Teherānas noliegumiem nav, jo ASV bāzes pēdējo mēnešu laikā kopš "Hamās" uzsāktā kara piedzīvojušas desmitiem uzbrukumu no ar Irānu saistītiem grupējumiem.
Šis uzbrukums izpelnījies plašu uzmanību un arī raisījis bažas tādēļ, ka pirmo reizi kopš teroristu grupējuma "Hamās" īstenotā uzbrukuma Izraēlai ir gājuši bojā ASV karavīri. Un šis drona trieciens ticis īstenots bāzei Jordānijas ziemeļaustrumos netālu no Sīrijas robežas.
Šajā bāzē atrodas aptuveni 350 ASV armijas un gaisa spēku darbinieki, kuri pilda dažādas funkcijas, tostarp ir iesaistīti koalīcijā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".
Drona triecienā dzīvību ir zaudējuši trīs karavīri un vairāk nekā 30 ir ievainoti.
ASV prezidents Džo Baidens uzbrukumā vainojis Irānas atbalstītos kaujinieku grupējumus.
Baidens solījis, ka visus tos, kas ir atbildīgi par uzbrukumu, amerikāņi sauks pie atbildības tādā laikā un veidā, kādu ASV uzskatīs par nepieciešamu. Jau ilgstoši ASV un citi spēlētāji cenšas mazināt spriedzi Tuvajos Austrumos, kas vairojusies pēc "Hamās" uzbrukuma Izraēlai un pēc Jemenas hutiešu nemiernieku nerimstošajiem uzbrukumiem kravas kuģiem Sarkanajā jūrā.
Šis uzbrukums bāzei Jordānijā un tam sekojošā ASV atbilde var situāciju tikai pasliktināt. Uz nestabilās situācijas sašūpošanos jau reaģēja tirgi, par procentu pieaugot naftas cenai.
"ASV līdz šim spējušas savaldīties pret neskaitāmajiem uzbrukumiem tās bāzēm Tuvajos Austrumos kopš oktobra tikai tāpēc, ka tajos neviens būtiski necieta. Bet tas, ka šoreiz ir upuri, nozīmē, ka arī atbildei jābūt citai – ir vēlēšanu gads un sabiedrība to sagaida," norāda Gerijs Odonohjū, raidsabiedrības BBC korespondents Vašingtonā.
"Džo Baidenam nāksies atrast atbildi, kas ir proporcionāla un par kuru viņš netiks apsūdzēts vājumā, bet vienlaikus tādu, kas neradīs plašāku eskalāciju. Tas nav viegli šajos apstākļos."
Kamēr vairāki republikāņi jau aicina uzbrukt Irānai, eksperti spriež, diez vai ASV ies tik tālu. Uzbrukumi Irānas teritorijā atraisītu tikai vēl plašāku konfliktu.
Telekanālā CNN savu viedokli izteica atvaļināts ASV gaisa spēku pulkvedis Sedriks Leitons. Viņš atbildēja uz jautājumu par to, vai ASV varētu atbildēt Irānai ar atbildes triecienu, lai tas neskartu pašu Irānas teritoriju, tādējādi dramatiski eskalējot situāciju.
"Es domāju, – ir būtiski, ka ASV atbild, un ir vairākas opcijas, no kurām lielākā daļa ir ļoti slikta. Labākā no sliktajām izvēlēm ir dot triecienu kaut kam, kas ir ļoti būtisks Irānai, taču tajā pašā laikā tā nebūtu tāda atbilde, kas būtu trieciens režīma sirdī vai kaut kādu viņu spēju pamatam. Tam būtu jākalpo kā brīdinājumam.
Piemēram, triecieni jūras infrastruktūrai Persijas līcī vai dot triecienus grupām Irākā vai Sīrijā. Ja tiek atklāts kāds slēpts kontakts Teherānā, kas ir palīdzējis šo uzbrukumu koordinēt, tad ir jāapsver rīkoties tā, lai nodotu ziņu Teherānai," sacīja Leitons.
ASV spēku klātbūtne Tuvajos Austrumos aizvien mērāma vairāk nekā 30 tūkstošu militārpersonu apmērā un kopš "Hamās" un Izraēlas kara tā tika palielināta par vēl tūkstoti. Šīs militārpersonas tur atrodas atturēšanas un aizsardzības nolūkos, taču jau kara sākumā bija bažas, ka karavīru nonākšana saspīlējumā arvien augošā reģiona kauju krustugunīs ir tikai laika jautājums.
Vairāku Eiropas valstu vadītāji nosodījuši uzbrukumu ASV spēkiem un pauž bažas par turpmāku konflikta eskalāciju reģionā.
Tikmēr Gazas joslā turpinās kaujas. Intensīvākās tās ir dienvidos Hānjūnisas pilsētā.
Turpinās arī diplomātiskie pūliņi panākt pamieru apmaiņā pret "Hamās" sagūstīto ķīlnieku atbrīvošanu. Tieši šādu scenāriju Parīzē ar Ēģiptes, Izraēlas un Kataras amatpersonām apspriež ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Viljams Bērnss, norādīja aģentūra AFP, kas vēsta, ka Bērnsu tur nosūtījis Džo Baidens.
