Ukrainā kara 643. diena sākās ar kārtējo Krievijas dronu uzbrukumu. Valsts rietumos esošajā Hmeļnickas apgabalā bija dzirdami spēcīgi sprādzieni, jo darbojās pretgaisa aizsardzības sistēmas. Apgabala kara administrācija paziņoja, ka notriekta drona atlūzas ir nokritušas uz privātmāju, taču neviens cilvēks nav cietis. Tikmēr Krivijrihas pilsēta ir piedzīvojusi Krievijas raķetes uzbrukumu, bet pagaidām nav informācijas par trieciena sekām.

Ukraina šonedēļ piedzīvoja ekstrēmus laikapstākļus, jo valsts ziemeļos ilgstoši sniga, bet dienvidos plašus postījumus nodarīja vētra.

Frontē ilgstošās snigšanas dēļ ir pasliktinājusies redzamība un ir apgrūtināta izlūkošana no gaisa, tāpēc ir sarežģītāk veikt artilērijas korekciju.

"Kara izpētes institūts", atsaucoties uz Krievijas militārajiem blogeriem, raksta, ka "vētrā un tās izraisītajos plūdos ir sabojātas dzelzceļa sliedes vairākos piekrastes rajonos Krievijas dienvidos un okupētajā Krimas pussalā, kas var ietekmēt Krievijas karaspēka apgādi Krimā un okupētajās teritorijās Ukrainas dienvidos".

Nesen ieceltais ASV Kongresa pārstāvju palātas spīkers republikānis Maiks Džonsons ir atzinis, ka ASV militārās palīdzības sniegšana Ukrainai ir viena no Kongresa prioritātēm, lai nepieļautu, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins "maršē cauri Eiropai". Džonsons esot optimistiski noskaņots par to, ka Kongress drīzumā varētu apstiprināt papildu finansējumu Ukrainas atbalstam.

Ukrainas mediji vēstīja, ka valsts prezidenta Volodimira Zelenska administrācija organizēs Augstākās radas deputātu, valdības amatpersonu, kara veterānu un bērnu braucienu uz ASV, lai sekmētu atbalstu Ukrainai un veidotu ciešākus kontaktus ar Republikāņu partijas politiķiem. 

Kijiva gatavojas iespējamam scenārijam, ka 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās varētu uzvarēt Donalds Tramps, kurš līdz šim nav izrādījis gatavību turpināt sniegt palīdzību Ukrainai.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.