Pagājušajā nedēļā Azerbaidžāna sarīkoja militāru operāciju šajā reģionā, kur jau mēnešiem ilgi pieauga spriedze. Un etniskie armēņi bēga, baidoties, ka Azerbaidžānas varas iestādes var sākt etnisko tīrīšanu pēc kontroles pārņemšanas Kalnu Karabahā.
Vienīgo ceļu, kas savieno Kalnu Karabahu ar Armēniju – Lačinas koridoru, Azerbaidžānas karavīri un tā sauktie Krievijas miera spēki negaidīti atvēra 24. septembrī pēc tam, kad Azerbaidžāna sarīkoja diennakti ilgu militāro operāciju pret pašpasludināto Kalnu Karabahas republiku un faktiski to piespieda kapitulēt.
Šo reģionu starptautiski atzīst par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to apdzīvo galvenokārt etniskie armēņi. Viņi netic Azerbaidžānas līderu solījumiem garantēt drošību un tiesības. Netic, ka viņiem ļaus mierīgi dzīvot. Un bailēs par savu dzīvību armēņi steidz pamest Kalnu Karabahu, kā nu katrs var.
"Neko nepaņēmām līdzi. Tikai ģimene. Mēs šeit esam jau diennakti. Nezinām, kas notiks tālāk. Kāpēc mēs aizbraucām? Palikt, lai mūs nogalinātu?" stāstīja kāda bēgle no Kalnu Karabahas.
"Līdz 2020. gada karam tur varēja dzīvot. Tagad vairs nav neiespējams. Visi vecāki grib, lai bērniem būtu cilvēcīga dzīve," teica Diāna, bēgle no Azerbaidžānas kontrolē nonākušās teritorijas.
Kilometriem garās auto rindas saplūst tuvākajā Armēnijas pilsētā Gorisā. Te izveidots reģistrācijas un palīdzības centrs. Vairums bēgļu līdzi paņēmuši vien pašu nepieciešamāko. Kas notiks ar viņu atstātajām mājām, bēgļi nezina.
"Tā ir mūsu, armēņu zeme. Tagad esam šeit. Mēs esam bezpajumtnieki," skumji secināja Nanara.
"Mēs atvedām tikai šo. Mēs atstājām tur visu. Pilnīgi visu. Trīs stāvu māju, cūkas, vistas. Visu. Tur palikt ir neiespējami. Mēs ar viņiem, azerbaidžāņiem, nekad nesadzīvotu. Mēs nemaz nevaram to iedomāties," sacīja Vladiks, bēglis no Kalnu Karabahas.
Šobrīd Karabahu jau pametusi vairāk nekā puse no 120 tūkstošiem iedzīvotāju. Un simtiem pārpildītu automobiļu un autobusu vēl turpina virzīties uz Armēniju.
"Valdība paziņoja, ka ir gatava uzņemt 40 tūkstošus ģimeņu. Vajadzības gadījumā varam savu kapacitāti palielināt, lai risinātu visu Armēnijā nonākušo pārvietoto personu problēmas," skaidroja Armēnijas valdības darba grupas pārstāvis Vardans Sargsjans.
Satraukumu par Kalnu Karabahas iedzīvotāju masveida bēgšanu paudusi ANO Bēgļu aģentūra. Tā aicina visas 35 gadus ilgajā konfliktā iesaistītās puses ievērot starptautiskos bēgļu tiesību likumus.
"Visām pusēm ir jāatturas no darbībām, kas var izraisīt civiliedzīvotāju pārvietošanu, jānodrošina viņu drošība un cilvēktiesības. Neviens nevar tikt piespiests pamest savas mājas," mudināja ANO Bēgļu aģentūras pārstāve Šabija Mantū.
Kā norādīja ANO aģentūras pārstāve, šie cilvēki cieš no traumām un spēku izsīkuma un viņiem steidzami nepieciešams psihosociālais atbalsts. Apvienoto Nāciju darbinieki uz vietas Armēnijā seko līdzi tam, kā attīstās situācija.
"Tas tiešām ir svarīgi, vienmēr nodrošināt piekļuvi patvērumam tiem cilvēkiem, kuriem vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Nodrošināt, ka pret cilvēkiem izturas humāni. Ka viņu tiesības tiek aizsargātas un respektētas. Ka viņi var saņemt vajadzīgo aizsardzību un drošību. Un ka atbalsts tiek sniegts arī valstīm, kuras atrodas pirmajās līnijās un uzņem cilvēkus, kam nepieciešama aizsardzība," piebilda Mantū.
ANO, Francija, Zviedrija un ASV jau izteikušas gatavību piegādāt humāno palīdzību un finansēt no Kalnu Karabahas piespiedu kārtā pārvietoto personu vajadzības.
Kā norādījis Eiropas Savienības krīzes vadības komisārs Janezs Lenarčičs, ir jābūt gataviem atbalstīt tūkstošiem cilvēku, kuri pamet Kalnu Karabahu, it sevišķi, kad papildu grūtības bēgļiem radīs ziema.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
