Krievija šonakt uzbruka Ukrainas teritorijai ar trieciendroniem "Šahed", un Harkivas, Čerkaskas, Mikolajivas, Kirovohradas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos tika izsludināta gaisa trauksme.
Varas iestādes ziņo, ka sestdienas uzbrukumā ar divām vadāmām aviācijas bumbām hipermārketam Harkivas dzīvojamajā rajonā varētu būt gājuši bojā 18 cilvēki. Uguns, iespējams, iznīcinājusi dažu cilvēku mirstīgās atliekas, bet citu upuru atpazīšanai izmanto radinieku nodotos DNS paraugus.
Tomēr tas neatturēja okupantus no atkārtota uzbrukuma, kura laikā pirmdien izpostīts kāds civilais uzņēmums. Gājis bojā vismaz viens cilvēks, bet desmit personas ievainotas. Trāpīts arī infrastruktūrai pilsētas centrā, bet, par laimi, šeit cilvēki nav cietuši.
Ukrainas Ārkārtas situāciju dienests arī vēsta, ka pirmdien Krievija ar raķetēm uzbrukusi Mikolajivas apgabala pilsētai Sņihurivkai. Gāja bojā divi cilvēki, tai skaitā 17 gadus veca meitene, bet ievainoti vēl pieci cilvēki. Kafejnīcā, autoveikalā un remontdarbnīcā izcēlās ugunsgrēks, un glābēji cīnījās ar liesmām 300 kvadrātmetru plašā teritorijā.
Bet pirmdienas vakarā Krievijas okupētajā Ukrainas austrumu pilsētā Luhanskā nogranda vairāki sprādzieni, kas izraisīja plašu ugunsgrēku, pavēstīja saziņas vietnes "Telegram" kanāls "ASTRA". Okupācijas varasiestādes paziņoja, ka pilsēta esot apšaudīta ar kasešu munīciju. Savukārt vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos ziņoja, ka sprādzieni nogranda militārās aviācijas skolas un lidmašīnu remonta rūpnīcas teritorijā.
Šo informāciju arī apstiprināja Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Artjoms Lisohors. Viņš arīdzan uzsvēra, ka okupācijas varasiestādes, kā jau ierasts, nesniegs pilnu ainu par to, kas tieši sprādzienos tika izpostīts vai iznīcināts. Pēc viņa teiktā, tas liecinās, ka okupācijas spēku militārās aviācijas tehnikas zaudējumi varētu būt ievērojami.
Ukrainā drīzumā varētu ierasties pirmie militārie instruktori no Francijas,
pavēstījis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis. Viņš parakstījis dokumentu, kas ļaus Francijas instruktoriem apmeklēt Ukrainas mācību centrus un iepazīties ar to infrastruktūru un personālu. Sirskis ar šādu paziņojumu nāca klājā pēc telefonsarunas ar Francijas aizsardzības ministru Sebastjēnu Lekornī.
Savukārt ziņu aģentūra AFP vēsta – Francijas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka jautājums par instruktoru nosūtīšanu uz Ukrainu vēl tiek izskatīts. Ministrijas paziņojumā teikts, ka iestāde turpina strādāt pie šī jautājuma ar Ukrainas pusi, jo īpaši, lai izprastu precīzās vajadzības.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
