Taču gāztā prezidenta pārstāvji uzstāj, ka viņiem joprojām pieder leģitīmā vara valstī.
Armijas vadība atbalsta pučistus
Būtiskākais jaunums ir tas, ka arī Nigēras armijas vadība ir pieslējusies militāristu grupai, kas trešdien no rīta galvaspilsētā Niamejā ieņēma prezidenta pils kompleksu un arestēja valsts prezidentu Muhamedu Bazumu.
Armijas paziņojumā bija teikts, ka tās uzdevums ir aizsargāt prezidentu Bazumu un viņa ģimeni un nepieļaut bruņotu konfrontāciju, kas varētu pāraugt plašā asinsizliešanā un destabilizētu situāciju valstī.
Apvērsuma rīkotāji, kas sevi dēvē par Nacionālo tēvzemes aizsardzības padomi, ir paziņojuši par Bazuma gāšanu un valsts konstitūcijas anulēšanu.
Viņi apgalvo, ka režīma maiņa bija nepieciešama, jo Nigērā pasliktinājās drošības situācija, bet dziļo ekonomisko problēmu dēļ miljoniem valsts iedzīvotāju grimst nabadzībā.
Apvērsums izraisījis protestus
Apvērsums izraisīja protestus galvaspilsētā Niamejā, kur vairāki simti prezidenta atbalstītāju sāka protesta gājienus, nosodot apvērsumu. Lai izklīdinātu protestētājus, armija un policija raidīja šāvienus gaisā.
"Mēs neesam apmierināti ar notiekošo. Mēs esam jaunieši, un mēs parādīsim visām šīm militārpersonām, ka viņi nevar vienkārši pārņemt šādā veidā varu. Mēs esam demokrātiska valsts, mēs atbalstām demokrātiju, un mums nav vajadzīga šāda veida kustība," vēsta demonstrants Muhameds Sidi.
"Saņemot prezidentu par ķīlnieku bez iemesla, neviens nesaprot, kas notiek. Mēs visi šorīt pamodāmies un dzirdējām, ka kāds ir nolēmis sagrābt prezidentu par ķīlnieku. Tas ir neiespējami. Visi ir iznākuši, lai izrādītu savu neapmierinātību," stāsta demonstrācijas dalībnieks.
Prezidenta atrašanās vieta nav zināma
2021. gadā demokrātiskās vēlēšanās ievēlētā prezidenta Bazuma atrašanās vieta joprojām nav zināma, taču viņš šorīt ar sociālā tīkla "X" starpniecību paziņoja, ka turpinās aizsargāt grūti izcīnīto demokrātiju Nigērā, kas ir svarīga rietumvalstu sabiedrotā cīņā pret islāma nemierniekiem Sāhela reģionā.
Savukārt Nigēras ārlietu ministrs Hasumi Masudu ceturtdien intervijā telekanālam "France 24" sacīja, ka prezidents Bazuma atrodas pučistu gūstā, bet viņa veselībai briesmas nedraud. Ministrs arī piebilda, ka norisinās sarunas starp kaimiņvalsts Nigērijas pārstāvjiem un apvērsuma īstenotājiem.
"Notiek mēģinājumi veikt sarunas, kuras ierosināja bijušais Nigēras prezidents Mahamadu Isufu. Tās sākās vakar un turpinājās šodien. Šajās sarunās piedalās delegācija, kuru atsūtīja Nigērijas prezidents Bola Ahmeds Tinubu. Nigēriešu delegācija runā ar pučistiem. Nigēras likumīgais līderis ir demokrātiski ievēlētais prezidents Bazumu," sacīja Masudu.
Arī ASV un ANO ir nosodījušas nelikumīgo varas sagrābšanu Nigērā un pieprasījušas nekavējoties atbrīvot prezidentu Bazumu.
Militāristi sadarbojas ar Krievijas grupējumu "Vagner"
Kopš 2020. gada sekmīgi militārie apvērsumi ir notikuši Mali, Burkinafaso, Čadā, Gvinejā un tagad arī Nigērā, kas tikai apliecina Sāhela reģiona milzīgo nestabilitāti.
Gandrīz visās nosauktajās valstīs militārie apvērsumi ir notikuši pēc tam, kad tur pieauga iedzīvotāju neapmierinātība ar samilzušajām ekonomiskajām un sociālajām problēmām, kas lielā mērā bija saistītas ar valdošo politiķu korupciju un nespēju efektīvi apkarot islāmistu nemierniekus.
Reģiona valstīs bija dislocēti arī rietumvalstu bruņotie spēki, kas kopā ar vietējiem drošības spēkiem īstenoja militārās operācijas pret nemiernieku grupējumiem.
Taču pēc apvērsumiem militāristi ir pieprasījuši rietumvalstīm izvest savus spēkus, priekšroku dodot Krievijas algotņu grupējumam "Vagner", kas apmaiņā pret stabilitātes nodrošināšanu ir ieguvis kontroli pār svarīgām šo valstu ekonomikas nozarēm, piemēram, derīgo izrakteņu ieguvēm.
Nigēra līdz šim bija galvenā Francijas un ASV sabiedrotā cīņā pret džihādistiem Sāhela reģionā, bet pēc apvērsuma nav skaidrs, vai šī sadarbība turpināsies.
KONTEKSTS:
26. jūlijā Rietumāfrikas valstī Nigērā noticis valsts apvērsums. Bruņoti karavīri ieņēma prezidenta pili laikā, kad tur atradās valsts vadītājs Muhameds Bazums.
Apvērsuma rīkotāji paziņoja, ka ir anulēta Nigēras konstitūcija, ir apturēta visu valsts institūciju darbība, ir slēgtas valsts robežas un tiek ieviesta komandantstunda.
Militāristi apgalvo, ka režīma maiņa bija nepieciešama, jo Nigērā pasliktinājās drošības situācija, bet dziļo ekonomisko problēmu dēļ miljoniem valsts iedzīvotāju grimst nabadzībā.
Bazums par Nigēras prezidentu kļuva pēc 2021. gadā notikušajām demokrātiskajām vēlēšanām, kurās viņš ieguva 55,6% vēlētāju balsis.
Prezidentūras laikā Bazums ir veidojis ciešas attiecības ar rietumvalstīm, tostarp Franciju un ASV, kuras Nigērā ir izvietojušas savus bruņotos spēkus, lai palīdzētu valstij cīņā pret džihādistu grupējumiem.
