No Kalnu Karabahas uz Armēniju šodien turpinās izbraukt evakuācijas autobusi ar armēņiem, kas steidz pamest savas mājas, baidoties no Azerbaidžāņu atriebības, pēc tam kad tā pārņēmusi varu reģionā.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans iepriekš paudis, ka viņa valsts gatava uzņemt aptuveni 40 tūkstošus Karabahas bēgļu, taču anklāvā mīt vairāk nekā simt tūkstoši etnisko armēņu.
Saskaņā ar Armēnijas valdības teikto – līdz svētdienas vakaram valstī no Kalnu Karabahas bija iebraukušas 1050 piespiedu kārtā pārvietotās personas, tai skaitā 23 ievainotie, kurus drošībā nogādāja ar 20 ātrās palīdzības automašīnām.
Lielākā daļa evakuēto bija sievietes un bērni. Iepriekš ticis minēts, ka Kalnu Karabahu varētu pamest ap 120 000 jeb visi tur līdz šim mitušie etniskie armēņi. Viņi ieradušies gan Armēnijā, gan arī Krievijas miera uzturētāju nometnē. Kāds bēglis intervijā medijiem situāciju dzimtajā ciematā salīdzināja ar murgu. To intensīvi apšaudīja, tāpēc gandrīz visi iedzīvotāji devušies prom.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdien ieradies Azerbaidžānas eksklāvā Nahčivanā, lai tiktos ar Azerbaidžānas prezidentu. Tikšanās notiek pēc Azerbaidžānas ofensīvas Kalnu Karabahā. Erdogana vizītes oficiālais mērķis ir sākt gāzes cauruļvada būvniecību, bet abi prezidenti arī apspriedīs Kalnu Karabahas jautājumu.
Savukārt Armēnijas varas iestādes arī ziņo, ka nākamajā mēnesī Spānijā notiks premjerministra Nikola Pašinjana tikšanās ar kaimiņvalsts prezidentu Ilhamu Alijevu.
5. oktobra sarunās Grenādā piedalīsies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels. Tomēr maz ticams, ka Baku gatava piekāpties, un par to liecina arī centieni atjaunot savienojumu ar Nahčivanas anklāvu. Nav izslēgta arī militāra operācija Armēnijā.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
Armēnijai šis ieilgušais konflikts ir cīņa par armēņu tautas vienotību, bet Azerbaidžānai – par valsts teritoriālo vienotību.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku. Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
