Situācija frontē Ukrainā joprojām ir saspringta, sevišķi Harkivas apgabalā, kur Krievijas armija uzsākusi vērienīgu ofensīvu. Pagaidām ukraiņiem izdodas krievu uzbrucējus sekmīgi apturēt, bet situācija vēl neuzlabojas.

Tikmēr ekspertu vidū tiek diskutēts, kāds ir šī Krievijas uzbrukuma patiesais un galvenais mērķis? Vai tā ir lielā Harkivas pilsēta? Vai tomēr novērst Ukrainas uzmanību un izkliedēt, novājināt Ukrainas spēkus, lai vēlāk dotu triecienu kur citur?

Krievija mēģina sadalīt Ukrainas aizstāvju spēkus

"Šobrīd Krievija cenšas radīt sarežģītāku situāciju Ukrainai. Tagad sarežģījumi ir īpaši frontē ziemeļos, bet Krievijas mērķis, visticamāk, vēl joprojām ir Donbasa reģions kaut kad vēlāk šovasar. Šobrīd Krievijai nāktu par labu, ja Ukraina pārvirzītu gana daudz savu karavīru, kuru Ukrainai trūkst, vairāk sargāt Harkivu, ziemeļus.

Vēl iespējams, ka Krievija varētu atvērt kādu jaunu fronti vai uzspiest tur, kur ir bijis klusāks – tā, lai novājinātu dienvidus un austrumus, kuri ir lielāka prioritāte Krievijai," norādīja Bērziņa.

Tādu ziņu, ka tuvākajā laikā Harkiva varētu krist, nav, taču ir bažas par to, cik tuvu smagā artilērija varētu pietuvoties pilsētai un apdraudēt to.

"Bet par [Harkivas] ieņemšanu – tas arī šobrīd nav Krievijas spēkos. Drīzāk mērķis ir attīrīt [no Ukrainas karavīriem] dienvidus un austrumus tā, lai tiem varētu uzbrukt vēlāk un ilgstošāk. Tāpēc, ka runa ir ne tikai par šo gadu, bet arī par nākamo gadu, un, ja ir runa par karavīriem, tad Krievijai tādu ir vairāk. Novājinātu Ukrainu sadalīt daudzos virzienos – tāds ir pašreizējais mērķis.

Par Harkivas krišanu tāpēc šobrīd nav jāuztraucas. Jāuztraucas par to, kā stiprināt Ukrainas armiju, militāros spēkus," uzsvēra Bērziņa.

Munīcija – šāviņi un lādiņi – no Rietumiem  jau ir ceļā uz Ukrainu, un par to šobrīd jāuztraucas mazāk. Svarīgi papildināt pretgaisa aizsardzības sistēmas, tankus un bruņumašīnas.

"Ukrainai vajag ļoti daudz ko un ļoti daudz kur. Ja pirmās lietas tiek apmēram atrastas, runa ir par nākamajām lietām. Jo sarežģītāka tā fronte izskatās arī no ģeogrāfiskā viedokļa, jo vājāka Ukraina varētu palikt," atzina Bērziņa.

Ukrainai jādod iespēja uzbrukt mērķiem Krievijā

Kamēr Eiropā vēl tiek plānots palielināt militārās ražošanas spējas, lai varētu pēc iespējas ātrāk un labāk apbruņot Ukrainu, parādās jautājums, vai Rietumi nevarētu, piemēram, arī apmācīt Ukrainas iesauktos karavīrus?

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Tāpat arvien biežāk tiek pacelts jautājums par atļauju Ukrainai no Rietumiem saņemtos ieročus izmantot, lai veiktu militārus uzbrukumus Krievijas teritorijā. 

Pagaidām Lielbritānija ir vienīgā valsts, kas devusi zaļo gaismu, publiski paziņojot, ka Ukraina ar Lielbritānijas dāvātajiem ieročiem var rīkoties kā vēlas. No ASV tikmēr skaidri signāli par to vēl nenāk. 

"Atklātās sarunās jau mēs dzirdam, ka no dažādiem stūriem Vašingtonā izskan dažādi uzskati par to, cik liela brīvība būtu pieņemama Ukrainai attiecībā uz Rietumu ieroču izmantošanu Krievijas teritorijā.

Šis jautājums vēl nav atrisināts, bet notiek lielākā kustība, kāda Vašingtonā līdz šim ir bijusi šajā jautājumā," pauda Bērziņa.

Drošības politikas eksperte norādīja, ka spiediens uz ASV politiķiem kļūst arvien lielāks, un, iespējams, tuvākajās nedēļās tas beidzot varētu atrisināties Ukrainai par labu.

NATO samitā Ukrainai būs pievērsta liela uzmanība

Tāpat tiek diskutēts par iespēju no NATO teritorijas notriekt Krievijas raidītās raķetes Ukrainā. Kamēr vieni saka, ka tā nebūtu tieša NATO iesaiste karā, citi uzskata tieši pretēji. Tehniski tas būtu iespējams, un it īpaši šādā veidā varētu pasargāt Ļvivu.

"Ja par to sāk runāt atklāti, ir lielāka iespējamība, ka tas pārvērtīsies par realitāti. Jāskatās, kas ir iespējams politiski no šodienas līdz NATO samitam. NATO samits notiks no 9. līdz 11. jūlijam Vašingtonā.

Protams, svinēt NATO 75. dzimšanas dienu ir samita galvenais mērķis, bet daudzām NATO dalībvalstīm otrs mērķis ir parādīt, kā NATO palīdz Ukrainai. Iespējams, ka šo jautājumu varētu pacelt samitā," vērtēja Bērziņa. 

Pagaidām ir skaidrs, ka šādai idejai iebildīs Vācija, kas līdz šim ir bijusi ļoti piesardzīga šāda veida jautājumos, aizbildinoties ar iespējamo kara eskalāciju. Bet jau notiekošās publiskās sarunas un debates, kas līdz jūlijam kļūs tikai biežākas, jau ir pirmais solis pareizajā virzienā, kas liecina par ambiciozāku domāšanu no Rietumu puses.