Protesti Armēnijas galvaspilsētā norisinās kopš otrdienas, kad Azerbaidžāna uzsāka īstenot tā dēvētos pretterorisma pasākumus Kalnu Karabahā. Pulcējoties Republikas laukumā Erevānas centrā, protestētāji pieprasa premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos. Ik pa laikam notiek arī sadursmes ar policiju.
Krievijas propagandas mediji tikmēr izplatīja viltus ziņas saistībā ar Erevānā notiekošajiem protestiem. Krievijas telekanāla "NTV" ēterā izskanēja apgalvojums, ka protestētāji, kas 20. septembrī it kā bija iekļuvuši Armēnijas valdības ēkā, esot tur sastapušies ar ASV desantniekiem.
Armēnijas premjerministra biroja vadītājs Araiks Arutjunjans, reaģējot uz Krievijas propagandas telekanālā izskanējušo, apsūdzējis Krievijas medijus hibrīdkara izvēršanā pret Armēniju.
Arutjunjans paziņoja, ka Krievijas propagandas medijs izplatīja dezinformāciju, norādot, ka "neviens protestētājs tajā dienā nebija ielauzies valdības ēkā, un vēl jo vairāk – tur nebija amerikāņu desantnieku".
"Šķiet, ka hibrīdkarā, ko Krievijas mediji izvērsa pret Armēniju, tāpat kā slavenajā pasakā, tiek solīts, ka tas, kurš visvairāk melo, saņems pusi no pils jeb Kremļa," savā "Facebook" lapā raksta Arutjunjans.
Sākusies Kalnu Karabahas iedzīvotāju evakuācija uz Armēniju
Tikmēr Kalnu Karabahas de facto valdības padomnieks Davids Babajans intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" paziņojis, ka "120 tūkstoši reģionā dzīvojošo etnisko armēņu nevēlas savu dzīvi saistīt ar Azerbaidžānu".
"99,9% no viņiem izvēlēsies pamest savu senču zemi", norādīja Babajans.
Tāpat Babajans skaidroja, ka neskatoties uz Azerbaidžānas solījumiem ievērot etnisko armēņu tiesības Kalnu Karabahā, armēņi baidās no vajāšanām, ko pret viņiem varētu izvērst Azerbaidžāna. Saskaņā ar viņa teikto Armēnijas valdība gatavojas uzņemt desmitiem tūkstošu cilvēku no Kalnu Karabahas, taču Erevānā arī tiekot liktas cerības uz drošības garantiju nodrošināšanu Kalnu Karabahas armēņiem.
Separātiskā reģiona vadība paziņojusi, ka svētdien sākusies etnisko armēņu iedzīvotāju evakuācija no Kalnu Karabahas reģiona uz Armēniju. Svētdien pēc Azerbaidžānas piekrišanas atvērt Lačinas koridoru, kas savieno anklāvu ar Armēniju, evakuēti vairāki desmiti cilvēku, vēsta vietējās amatpersonas.
Sagaidāms, ka evakuēties varētu lielākā daļa vai pat visi 120 tūkstoši Kalnu Karabahas etnisko armēņu.
Armēnija mudina starptautisko sabiedrību nosodīt Azerbaidžānas operācijas
Savukārt Armēnijas ārlietu ministrs Ararats Mirzojans, uzrunājot ANO Ģenerālo asambleju, mudinājis starptautisko sabiedrību pielikt visas iespējamās pūles, lai uz Kalnu Karabahu pēc iespējas ātrāk tiktu nosūtīta ANO starpaģentūru misija ar mērķi uz vietas apzināt un izvērtēt cilvēktiesību, humanitāro un drošības situāciju.
"Mēs arī uzskatām, ka starptautiskai sabiedrībai ir jāpieprasa visu Azerbaidžānas karavīru un drošības iestāžu darbinieku izvešana no visām Kalnu Karabahas apdzīvotajām vietām. Tas ir nepieciešams, lai izslēgtu panikas, provokāciju, eskalāciju un civiliedzīvotāju apdraudējuma varbūtību. Un tas radītu iespēju Apvienoto Nāciju Organizācijas pilnvarotajiem miera uzturēšanas spēkiem saglabāt stabilitāti un drošību Kalnu Karabahā," sacīja Mirzojans.
Mirzojans arī pauda cerību, ka starptautiskā sabiedrība ar ANO priekšgalā demonstrēs spēcīgu politisko gribu nosodīt Azerbaidžānas operācijas Kalnu Karabahā.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
Armēnijai šis ieilgušais konflikts ir cīņa par armēņu tautas vienotību, bet Azerbaidžānai – par valsts teritoriālo vienotību.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku. Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
