Trāpīts arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē, vēsta Ukrainas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas centrs.
"Ukrainas Aizsardzības spēki ir sekmīgi trāpījuši okupantu lielajiem desanta kuģiem "Jamal" un "Azov", sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem uz laiku okupētajā Sevastopolē," teikts Stratēģiskās komunikācijas centra paziņojumā.
⚡️StratCom of the Armed Forces of 🇺🇦Ukraine reports that as a result of yesterday's strike on the temporarily occupied Crimea, two 🇷🇺Russian Large Landing Ships "Azov" and "Yamal" were damaged/destroyed, as well as a communication center and several infrastructure facilities of… pic.twitter.com/Tab96AGOt6
— 🇺🇦Ukrainian Front (@front_ukrainian) March 24, 2024
"Jamal" tika nodots ekspluatācijā 1988. gadā. Šī projekta kuģi ir Krievijas desanta flotes mugurkauls.
Plašsaziņas līdzekļi vēstījuši, ka "Jamal" 2014. gadā piedalījās Krimas ieņemšanas operācijā.
"Azov" tika nodots ekspluatācijā 1990. gadā.
Ukraina apšaudījusi vairākus objektus Krimā
Ukraina sestdienas vakarā deva raķešu triecienu objektiem Krimā.
"Debesis un jūra ir vienā krāsā! Paldies lidotājiem un jūrniekiem par sekmīgu kaujas darbu! Krima ir mūsu! Kopā - uz uzvaru!" platformā "Telegram" ierakstīja Ukrainas gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks.
Sestdienas vakarā Krimā tika izsludināta gaisa trauksme. Bija dzirdami sprādzieni Sevastopolē, arī pie Belbekas militārā aerodroma, Simferopolē un citur pussalā.
"Telegram" kanāls "Krimskij veter", atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta, ka
trīs raķetes "Storm Shadow" trāpījušas Krievijas Melnās jūras flotes galvenajā sakaru centrā Sevastopolē.
Krievijas ieceltais Sevastopoles gubernors Mihails Razvožajevs paziņojis, ka sestdienas vakarā notikušais Ukrainas raķešu trieciens bijis lielākais uzbrukums pilsētai pēdējā laikā.
Savukārt Simferopoles tuvumā aizdegusies naftas bāze, vēsta vietējie "Telegram" kanāli.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
