Ukrainas armijas Ģenerālštābs paziņojis, ka pēdējās diennakts laikā frontē notikušas 84 militāras sadursmes, tostarp, Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas un Zaporižjes virzienos.
Kopumā ienaidnieks veica 10 raķešu un 93 gaisa, tostarp 12 dronu triecienus, kā arī veica 141 artilērijas apšaudi Ukrainas armijas pozīcijām un apdzīvotām vietām.
Krievijas raķešu, dronu un artilērijas apšaudēm tika pakļautas 110 apdzīvotās vietas Odesas, Sumu, Harkivas, Hersonas, Doneckas, Čerņihivas, Mikolajivas, Dņipropetrovskas un Zaporižjes apgabalos.
Ar droniem uzbrūk Odesai
Aizvadītajā naktī Krievija veica jaunus dronu un raķešu uzbrukumus Ukrainai. Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas ir notriekušas vismaz 12 trieciendronus "Šahed" un divas vadāmās aviācijas raķetes "H-59" virs Odesas, Mikolajivas un Krivijrihas apgabaliem.
Odesā vienu cilvēku nogalināja, bet vēl trīs ievainoja, kad notriekts drons trāpīja dzīvojamai ēkai, to daļēji sagraujot. Cietušos nogādāja slimnīcā, kur viņiem konstatēja plašus ķermeņa apdegumus, tāpēc ārsti pacientu stāvokli raksturoja kā ļoti smagu.
Ukrainas armija apstiprināja, ka tas bija viens no pieciem droniem, kas tika notriekti virs Odesas apgabala Krievijas gaisa uzbrukumos, kurus Maskava veica otru nakti pēc kārtas.
"Viens no notriektajiem droniem nogāzās Odesas dzīvojamā rajonā, izraisot postījumus un ugunsgrēku kādā Odesas pagalmā. Lai gan ugunsgrēks tika ātri nodzēsts, viens no dzīvokļiem tika pilnīgi sagrauts," lietotnē "Telegram" paziņoja aizsardzības spēku amatpersonas.
Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers apstiprināja, ka glābēji gruvešos atraduši vīrieša līķi. 72 gadus veca sieviete, kas guvusi smagus apdegumus un lūzumus, bija iesprostota gruvešos gandrīz divas stundas. Tika izglābta arī kāda māte ar meitu, kuras nopietnā stāvoklī aizvestas uz slimnīcu.
Iepriekšējā naktī uz piektdienu Odesā gāja bojā trīs cilvēki, kad notriekts Krievijas trieciendrons "Shahed" nokrita uz kāda uzņēmuma ēkas Odesas rūpniecības zonā.
Dronu uzlidojumi arī Krievijas teritorijā
Arī Krievijas teritorijā aizvadītajā naktī piedzīvoti dronu uzlidojumi. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas ir pārtvērušas vismaz četrus dronus virs Kurskas, Tulas un Ļipeckas apgabaliem.
Ļipeckas pilsētā naktī izcēlās plašs ugunsgrēks metalurģijas kombinātā, kas ir lielākais Krievijā. Vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos rakstīja, ka kombināta teritorijā nogranda spēcīgs sprādziens, bet pirms tam virs Ļipeckas bija dzirdamas dronu skaņas. Arī Ļipeckas apgabala gubernators Igors Artamanovs paziņoja, ka tiek izmeklēta versija par drona uzbrukumu metalurģijas kombinātam.
Ļoti iespējams, ka šo uzbrukumu organizēja Ukrainas specdienesti, kas arī iepriekš ir uzņēmušies atbildību par triecieniem stratēģiskiem objektiem Krievijas teritorijā.
Gada laikā daudz kas ir mainījies
Tikmēr Ukrainas mediji atzīmē, ka otro gadskārtu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma, Ukrainā piemin nedaudz citā gaisotnē, nekā tas notika pērn.
Kā norāda izdevums "Strana.ua", pirms gada Ukraina dzīvoja, gaidot ātru un veiksmīgu Ukrainas bruņoto spēku ofensīvu, kas, kā solīja valdības amatpersonas, beigsies ar Krimas pussalas ieņemšanu un Ukrainas teritorijas saglabāšanu 1991.gada robežās.
Rietumu politiķi un mediji atklāti noniecināja Krieviju un tās armiju. Taču šobrīd Rietumu mediji ir pilni ar virsrakstiem par Ukrainas sakāves draudiem un gaidāmo Krievijas uzbrukumu Eiropai.
Pirms gada Krievijas diktators Vladimirs Putins bija izsmieklu objekts. Ukrainā viņu nesauca citādi kā par "trako bunkura vectēvu".
Zelenskis bija pasaules mediju galvenais varonis. Un neviens nevarēja viņam atteikt nedz finansiālu palīdzību, nedz ieroču piegādes, atzīmēts izdevuma publikācijā.
Izdevums raksta, ka Ukrainas prezidents Zelenskis saskaras ar atbalsta līmeņa kritumu valstī un pieaugošu politisko spriedzi, ko izraisa problēmas frontē un bijušā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zaļužnija atkāpšanās.
Publikācijā arīdzan teikts, ka sabiedroto un partneru atbalsts tiek piešķirts ar lielām grūtībām, un ASV Kongress, kas pirms gada stāvus aplaudēja Zelenskim, nu jau vairākus mēnešus bloķē palīdzības piešķiršanu Ukrainai.
Tāpat izdevums norāda, ka Krievijas ekonomika līdz šim ir izturējusi sankciju spiedienu un uzsākusi militārās ražošanas jaudas kāpināšanu ātrāk nekā Rietumi un Ukraina. Tas savukārt nodrošinājis Krievijas armijai priekšrocības ieroču jomā, jo īpaši, ņemot vērā u ASV kavēšanos ar palīdzības piešķiršanu Ukrainai, teikts, "Strana.ua" publikācijā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
