Kopš Azerbaidžānas operācijas Kalnu Karabahā Armēnijas galvaspilsētā Erevānā protesti ir ik dienas, taču aizvadītajā dienā tie kļuvuši krietni vardarbīgāki, drošības spēkiem uzbrūkot protestētājiem. Vairāki desmiti cilvēku arī arestēti, to skaitā opozīcijas partiju politiķi.
Tikmēr daudzi armēņi, cerot ko uzzināt par tuvinieku likteni Kalnu Karabahā, ir devušies uz Hakari tiltu, kas ir vienīgā pieeja Kalnu Karabahas teritorijai. Azerbaidžāna joprojām bloķē šo koridoru, kur Krievijas miera uzturētāji bija apņēmušies nodrošināt brīvu cilvēku kustību.
Kalnu Karabahas iedzīvotājs Vačiks Karapetjans norādīja: "Mani brāļi, tantes un onkuļi, visi ir tur. Visa manas sievas ģimene dzīvo Stepanakertā, kur viņi šobrīd dzīvo pagrabā. Man izdevās ar viņiem šodien sazināties. Es viņus šeit gaidu. Viņi nezina, vai būs iespējams doties prom, vai arī Azerbaidžāņi vienkārši pārņems pilsētu."
Tikmēr Kalnu Karabahas reģiona galvaspilsētā Stepanakertā ielas ir tukšas un daudzas ēkas ir pamestas, jo tūkstošiem etnisko armēņu devušies prom. Viņi bailēs no Azerbaidžānas spēku iespējamām represijām devušies uz Armēniju. Taču bloķētā koridora dēļ nespēj pamest Kalnu Karabahu.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
Armēnijai šis ieilgušais konflikts ir cīņa par armēņu tautas vienotību, bet Azerbaidžānai – par valsts teritoriālo vienotību.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku. Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
