Kādā skolā Francijas austrumos skolotāja Sandra Kronima katru rītu skolēnus sagaida ar lustīgu "Guede morje!" (red. "Labrīt!").
Viņa runā elzasiešu valodā - vācu dialektā, kas plaši izplatīts Elzasā - vēsturiskā Francijas zemē pie Vācijas robežas.
Bērni valsts bērnudārzos un skolās šo valodu pēc teju 80 gadu aizlieguma jau atkal drīkst padziļināti apgūt.
Piemēram, kādā bērnudārzā Brumatas ciemā, uz ziemeļiem no Strasbūras - 15 bērniem trīs ceturtdaļas mācībstundu notiek elzasiešu vai vācu, bet pārējā daļa - franču valodā.
Arī trīs citas šīs apkaimes skolas ir sākušas bērniem mācīt elzasiešu valodu.
Kas ir Elzasa?
Elzasa ir mazākais Francijas reģions, kura administratīvais centrs un vēsturiskā galvaspilsēta ir Strasbūra. Aizvēsturē tur mita klejotāji un medinieki. Pēcāk - ķelti. Tur valdīja Romas impērija, kas Elzasā iekopa plašus vīnogulājus. Reģionā saimniekojuši arī alemaņi, franči un vācieši.
1871. gadā Elzasa kļuva par daļu no Vācijas impērijas. Lai arī pēc Pirmā pasaules kara reģions pasludināja neatkarību un sevi nodēvēja par Elzasas-Lotringas Republiku, kontroli pār to pārņēma Francija.
Otrajā pasaules karā uz īsu laiku Elzasu-Lotringu atkaroja Vācija, bet jau 1944. gadā tas atkal nonāca Francijas sastāvā.
Mūsdienās Elzasa ir sadalīta divos - Augšreinas un Lejasreinas departamentos.
Vēsturiski šī reģiona iedzīvotāji runājuši vācu valodā, mūsdienās - franciski. Un tikai aptuveni ceturtdaļa Elzasas iedzīvotāju vairs runā elzasiešu vai vācu valodās.
Kas ir elzasiešu valoda?
Elzasiešu valoda ir dialekts, kas cieši saistīts ar citiem reģiona apkaimē izplatītiem alemāņu valodas dialektiem - piemēram, švābu un citiem.
Tajā ir sastopami jidiša izcelsmes vārdi, bet mūsdienu sarunvalodā - arī adaptēti vairāki vārdi franču un angļu valodās.
Elzasiešu valodā runā aptuveni pusmiljons cilvēku Francijā - turklāt Augšreinas un Lejasreinas dialekti ir atšķirīgi.
Līdz pat Otrajam pasaules karam, elzasiešu valodā runāja lielākā daļa šī reģiona iedzīvotāju. Taču 1945. gadā Francijas valdība aizliedza ģermāņu valodu lietošanu skolās.
1985. gadā elzasiešu valoda tika atzīta par vienu no valsts reģionālajām valodām. Tā ir otra visvairāk lietotā reģionālā valoda valstī aiz oksitāņu valodas, kurā runā cilvēki Francijas dienvidos un Monako.
Reģiona iedzīvotāji gandarīti par valodas atdzimšanu
Lejasreinas ciemata Brumatas mērs Etjēns Vulfs par iespēju padziļināti mācīties elzasiešu valodā ir sajūsmā.
"Kad es biju bērns, mums aizliedza runāt elzasiešu valodā," ziņu aģentūrai AFP teica 68 gadus vecais vīrietis.
"Es vēlos aizstāvēt elzasiešu valodu, kas (no Francijas) izzūd, jo īpaši - jauniešu vidū. Cilvēki to bieži vien saprot, bet tajā vairs nerunā," stāstīja Vulfs.
Klases audzinātāja Korīne Husere ir tikpat priecīga par iespēju runāt savā dzimtajā valodā kopā ar bērniem:
"Tas ir lieliski, šī ir pirmā reize, kad man ir iespēja strādāt elzasiešu valodā," pauda Husere.
Lai uzņemtos šo jauno izaicinājumu - mācīt bērnus elzasiešu valodā, skolotāja Sandra Kronima un arī citi mācībspēki savas valodas zināšanas papildināja kopā ar valodas ekspertiem.
Elzasiešu valodu kopā ar vācu valodu skolēni apgūst jau teju ducī Elzasas skolu, ko vada privātais "ABCM" jeb biligvālo skolu tīkls, kura mācībiestādes atrodas arī citos reģionos Francijā un Vācijā, piemēram, Mozelē un Bādenē-Virtenbergā.
Šajās skolās tiek izmantota padziļināta mācību pieeja un mācību klasēs gandrīz nemaz netiek runāts franču valodā.
Lai arī Elzasā šīs pārmaiņas mācību procesā kopumā tiek uztvertas pozitīvi, grūtības sagādā iespēja atrast cilvēkus, kas šajā valodā spētu mācīt, atzina Brumatas mērs.
Vietējās izglītības iestādes jau tagad cīnās, lai piesaistītu skolotājus bilingvālajām franču-vācu klasēm, kurās mācās katrs piektais bērns Strasbūras apkārtnē.
Skolēnu vecāki mācības elzasiešu valodā sākotnēji vērtēja ar zināmu skepsi. Taču tie, kas jau uzsākuši skolas gaitas, par pieņemto lēmumu ir gandarīti.
Četrdesmitgadīgā Selīna Babina atzina, ka viņa mazliet vilcinājās, pirms pierakstīja savu dēlu Polu šajā bilingvālajā klasē. Tomēr tagad viņa ir pārliecināta, ka tas viņam palīdzēs apgūt arī citas valodas.
"Turklāt elzasiešu valoda ir daļa no mūsu kultūras," viņa piebilda.
