Krievija pēdējās nedēļās ir pastiprinājusi uzbrukumus Sumu apgabalam, ik dienu apšaudot reģionu ar droniem, artilēriju un raķetēm.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija drīzumā varētu uzsākt sauszemes uzbrukumus Sumu apgabalam, jo Ukrainas aizstāvjiem ir izdevies stabilizēt fronti Harkivas apgabalā.

Tikmēr Harkivas apgabalā notiek cīņa par pierobežas pilsētu Vovčansku. Ukrainas amatpersonas ir paziņojušas, ka valsts aizstāvji kontrolē aptuveni 60% no pilsētas teritorijas. Krievijas spēki turpina mēģinājumus pilnībā ieņemt Vovčansku, taču uzbrukumu intensitāte esot samazinājusies. Iebrucēji galvenokārt izmantojot nelielas kājnieku vienības, kas aviācijas aizsegā mēģina virzīties dziļāk pilsētā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara videouzrunā sacīja, ka ārkārtīgi smaga situācija saglabājas arī frontē Doneckas apgabalā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad  frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.