Situācija ir tik saspringta, ka Makronam nācās kāpt lidmašīnā, lai dotos uz 16 000 kilometru tālo salu arhipelāgu, ko pēdējās 10 dienas paralizējuši nemieri, ceļu blokādes, veikalu dedzināšana un divu policistu nāve. Jaunkaledonija bijusi Francijas kontrolē kopš 19. gadsimta vidus, bet tās iedzīvotāji referendumos par neatkarību nav pārliecinoši izvēlējušies atteikties no Francijas varas.
Nemierus izraisīja Francijas parlamenta lēmums atļaut Jaunkaledonijas vēlēšanās piedalīties nesenākiem imigrantiem no Francijas, kas Jaunkaledonijā nodzīvojuši tikai 10 gadus.
Vietējie baidās, ka tas dos priekšrocības Francijai draudzīgajiem politiķiem un vēl vairāk marginalizēs vietējos iedzīvotājus – kanakus, kuri savulaik cieta no segregācijas un diskriminācijas.
Nemieriem tālajās salās bijusi liela ietekme arī citviet. To dēļ simtiem tūristu, it īpaši no tuvējās Austrālijas un Jaunzēlandes, iestrēga, jo tika slēgtas lidostas un tikai otrdien sākās viņu evakuācija.
Nemieru dēļ pasaulē strauji augusi cena niķelim, ko izmanto gan litija jonu akumulatoru ražošanā, kas nepieciešami elektroauto, kur Francija konkurē ar Ķīnu, gan nerūsējošā tērauda ražošanai.
Jaunkaledonijā atrodas 25% pasaules niķeļa resursu, un divas galvenās Jaunkaledonijas niķeļa pārstrādes rūpnīcas apgādā puspasauli, un ļauj Francijai nopelnīt ap 1 miljardu eiro gadā.
Nemieri ir radījuši jautājumus par to, kā Makrons izturas pret Francijas koloniālo mantojumu un kā mazināt spriedzi starp pamatiedzīvotājiem kanakiem un franču kolonistu pēctečiem – tiem, kas vēlas palikt Francijas sastāvā.
