"Manā bataljonā karavīru vidējais vecums ir 45 gadi. Šādā vecumā ir grūti izpildīt uzdevumus. Dažiem jau munīcijas un bruņuvestes nēsāšana frontes pozīcijās sagādā grūtības," laikrakstam stāsta Ukrainas armijas virsnieks Dmitro Berlims.
"The Sunday Times" secina, ka Ukrainas armija tādējādi ievērojami atšķiras no citām karojošo valstu armijām, jo parasti šādos karos lielāko smagumu iznes vīrieši vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem. Piemēram, pašlaik ASV armijā karavīru vidējais vecums ir 28 gadi, bet Lielbritānijas armijā tas ir 31 gads.
Ukraine’s average soldier is 43. How can they keep Putin at bay?
— The Times and The Sunday Times (@thetimes) January 20, 2024
Volunteers who signed up at the beginning of the war with Russia are mentally and physically exhausted and are no longer being replaced by younger fighters ⬇️ https://t.co/q2Xq5o8V80
"Viena lieta ir karot, kad tev ir trenēts ķermenis un divdesmitgadnieka refleksi. Pavisam kas cits, kad tu esi 46 gadus vecs biroja darbinieks ar vēderiņu un hronisko slimību buķeti,"
laikrakstam stāsta 47 gadus vecais arhitekts Andrejs Roiks, kurš pret Krievijas iebrucējiem cīnās gandrīz kopš pirmās iebrukuma dienas.
2022. gada februārī Ukrainas armijai brīvprātīgi pievienojās liels skaits pusmūža vīriešu, kas bija apņēmības pilni aizstāvēt dzimteni. Toreiz daudzi cerēja, ka karš nebūs ilgs un pamazām viņus nomainīs jaunāki karavīri. Taču karadarbība turpinās jau gandrīz divus gadus, un daudzi ukraiņu karavīri jūtas gan fiziski, gan morāli iztukšoti.
"Es pieteicos dienestā jau pirmajā kara dienā, bet vairs nevaru to pavilkt," laikrakstam stāsta kāds 50 gadu vecs karavīrs, kurš pašlaik atgūstas no ievainojuma. Viņš gan secina, ka daudzi jaunie karavīri nav gatavi tam, kas viņus sagaida frontē.
Saskaņā ar Ukrainas likumiem vīrieši var brīvprātīgi pievienoties armijai jau no 18 gadu vecuma, bet mobilizēt drīkst tikai tos, kas sasnieguši vismaz 27 gadu vecumu.
Ukrainas parlamentā pašlaik tiek izskatīts likumprojekts, kas paredz mobilizācijas vecumu samazināt līdz 25 gadiem. Tāpat plānots ierobežot obligātā karadienesta termiņu līdz trim gadiem. Taču pagaidām deputātiem nav izdevies vienoties par likuma grozījumu pieņemšanu.
Ukrainas armijas vadība vēsta, ka dienestā vajadzētu iesaukt ap 500 000 karavīru, lai nomainītu tos, kuri cīnās jau kopš pirmās kara dienas.
Lai gan Ukrainas vīriešiem no 18 līdz 60 gadu vecumam kara laikā ir aizliegts izbraukt no valsts, tomēr daudzi ir pametuši valsti, mēģinot izvairīties no mobilizācijas.
Ukrainā pašlaik tiek spriests, kā panākt viņu atgriešanos dzimtenē.
Krievijas sāktais karš ir padziļinājis Ukrainas demogrāfiskās problēmas. Vīriešu vidējais paredzamais mūža ilgums ir nokrities līdz 57 gadiem, bet sievietēm tas ir 70 gadu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
