Arī pašā galvaspilsētā esot dzirdami šāvieni un sprādzieni. Tikmēr Azerbaidžāna apsūdzības noraidīja, Baku amatpersonām uzstājot, ka šīs ziņas ir "pilnīgi nepatiesas".
#BREAKING Shooting and explosions heard on the outskirts of Khankendi. pic.twitter.com/v6cvxgXexX
— Clash Report (@clashreport) September 21, 2023
Apsūdzības par pamiera pārkāpšanu izskan dienā, kad Azerbaidžānas pilsētā Jevlahā notika sarunas, lai formalizētu Azerbaidžānas uzvaru pēdējā militārās konfrontācijas saasinājumā. Tās jau ap pusdienlaiku esot beigušās, pavēstīja Azerbaidžānas valsts ziņu aģentūra.
Sīkāka informācija par to gaitu netiek sniegta. Kalnu Karabahas varas iestādes un ārvalstu mediji iepriekš vēstīja, ka diskusijās galvenā uzmanība tiks pievērsta anklāvā mītošo etnisko armēņu "reintegrācijai" Azerbaidžānā.
Zināms, ka ceturtdien pēc Francijas lūguma ANO Drošības padome ieplānoja steidzamu sanāksmi par notiekošo Kalnu Karabahā un Azerbaidžānas veikto "pretterorisma operāciju".
Francijas prezidents Emanuels Makrons ir runājis ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu un nosodīja Baku lēmumu pielietot spēku, tā riskējot saasināt humanitāro krīzi Kalnu Karabahā, paziņoja Francijas prezidenta birojs.
Makrons arī esot uzsvēris nepieciešamību ievērot pamieru un gādāt par Kalnu Karabahas iedzīvotāju tiesībām un drošību.
Ceturtdien arī tiek atzīmēta Armēnijas neatkarības diena. Tikmēr Armēnijas premjers Nikols Pašinjans, kuram protestētāji Erevānas ielās jau divas dienas pieprasa atkāpšanos, uzsvēris, ka negrasās pamest amatu.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
