Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" atsaucās uz agresorvalsts aizsardzības ministra Sergeja Šoigu ziņojumu prezidentam Vladimiram Putinam, ka Krinku ciems nonācis Krievijas armijas kontrolē. 

Tāpēc Ukrainas armijas dienvidu frontes pārstāvji bija spiesti izplatīt paziņojumu, ka Krievijas karaspēka vadība vilto un manipulē ar faktiem. 

Ienaidnieka uzbrukuma operācijās Hersonas apgabala kreisajā krastā bijušas bez panākumiem, Dienvidukrainas aizsardzības spēki turpina ieņemt savas pozīcijas un rada ievērojamus zaudējumus pretiniekam. 

Ukrainas armija placdarmu Dņepras kreisajā krastā izveidoja pagājuša gada oktobra vidū, un nesen publiskots videomateriāls, kurā bija redzama Ukrainas karoga pacelšana minētajā Krinku ciemā. 

Tomēr  valsts un armijas vadība nenoliedz, ka situācija frontē ir smaga, un tiek ziņots par ienaidnieka aktivizēšanos Zaporižjas virzienā. 

Aizvadītajā diennaktī kopumā ukraiņu karavīri notriekuši 13 no 19 lidrobotiem "Shahed" un vienu no sešām raķetēm, ko Krievija naktī uz trešdienu raidīja uz Ukrainu, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Krievija no Rostovas apgabala izšāva zenītraķeti S-300 un četras spārnotās raķetes H-22, no Belgorodas apgabala izšāva vadāmo aviācijas raķeti H-59 un no Primorskoahtarskas novada raidīja 19 lidrobotus "Shahed".

Ukrainas Gaisa spēki Poltavas apgabalā notrieca raķeti H-59, bet Harkivas, Dņipropetrovskas, Zaporižjas un Doneckas apgabalu robežās notrieca 13 lidrobotus.

No sešiem nenotriektajiem ienaidnieka lidrobotiem vairāki nesasniedza savus mērķus.

Tāpat pēdējā laikā ukraiņiem arvien biežāk izdevies notriekt Krievijas iznīcinātājus-bumbvedējus. To valsts aizstāvji paveikuši arī pēdējā diennaktī – tas esot bijis bumbvedējs Su-34.

Vēl tikai pirms pāris dienām, 17. februārī, Ukrainas spēki notrieca uzreiz trīs krievu lidmašīnas – divus iznīcinātājus Su-34 un vienu iznīcinātāju Su-35.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.