Pasaules līderi nosoda Azerbaidžānas ofensīvu Kalnu Karabahā, Turcija militāro operāciju atbalsta

Francija aicinājusi ANO Drošības padomi tikties par krīzi Kalnu Karabahā, kas notiek laikā, kad ASV pilsētā Ņujorkā uz ANO Ģenerālo asambleju pulcējušies visas pasaules līderi. Albānija, kas ir padomes rotējošā prezidentvalsts, paziņoja, ka sanāksme notiks ceturtdien.

"Šī [militārā] operācija ir nelikumīga, neattaisnojama un nepieņemama", žurnālistiem sacīja Francijas ārlietu ministre Katerīna Kolonna, "Es vēlos uzsvērt – Azerbaidžāna, mūsuprāt, ir atbildīga par Kalnu Karabahas armēņu likteni."

Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs savā runā Ģenerālajā asamblejā pauda satraukumu.

"Militāro darbību atsākšana ved uz strupceļu. Tām ir jābeidzas," teica Šolcs.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš arī bija ieradies Ņujorkā, telefoniski runāja gan ar Armēnijas, gan Azerbaidžānas līderiem. Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu uzrunāja arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Blinkens sarunā ar Azerbaidžānas prezidentu Iļhamu Alijevu mudināja viņu "nekavējoties pārtraukt militārās darbības Kalnu Karabahā un deeskalēt situāciju", sacīja Valsts departamenta preses pārstāvis Metjū Millers.

Līdz šim vismaz 29 cilvēki ir gājuši bojā ofensīvā, kas notiek trīs gadus pēc iepriekšējā kara, kurā Azerbaidžāna atguva plašas teritorijas.

Arī Krievija pievienojusies Rietumu lielvarām, aicinot šajā reģionā ievērot mieru, vēstīja ziņu aģentūra AFP. Der piebilst, ka šīs valsts miera uzturētāji Kalnu Karabahā uzturas jau kopš 2020. gada, taču Armēnija apsūdzēja Maskavu, ka tā no reģiona ir novērsusies Ukrainā izraisītā kara dēļ un vairs nepilda savas saistības.

Arī protestētāji otrdien Armēnijas galvaspilsētā Erevānā pulcējās pie Krievijas vēstniecības, paužot neapmierinātību ar to, ka Krievija nav novērsusi Azerbaidžānas ofensīvu.

ASV pārstāvji arī sazinājušies ar Turciju, kuru ar Azerbaidžānu vieno ciešas saites. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš arī bija Ņujorkā, pauda atbalstu ofensīvai Kalnu Karabahā, kas starptautiski ir atzīta kā Azerbaidžānas daļa.

Kāda augsta ranga ASV amatpersona  pauda neapmierinātību, ka vardarbība sākusies tikai dienu pēc tam, kad pasaule atzinīgi novērtēja palīdzības piegādi pa Lačinas koridoru, kas mēnešiem ilgi bija bloķēts.

Francijā un ASV ir lielas un aktīvas armēņu diasporas. Francija ir īpaši atbalstījusi Armēniju – vairāku Francijas pilsētu mēri aktīvi aicināja sniegt palīdzību Kalnu Karabahai, savukārt Azerbaidžāna šādu Francijas amatpersonu rīcību nosodīja.

ASV valsts sekretārs Blinkens sevi ir pasludinājis par neitrālu starpnieku un ir vadījis trīs miera sarunu kārtas ar Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministriem.

Vašingtonā senators Bobs Menendezs, kurš vada Senāta Ārlietu komiteju, apsūdzēja Azerbaidžānu par "etniskās tīrīšanas" kampaņas īstenošanu pret kristīgo Armēniju. Amatpersona paziņoja, ka tuvākajās dienās iesniegs tiesību aktu, lai sodītu Alijevu.

"Mums nekavējoties jāsniedz atbalsts Kalnu Karabahai un jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, lai izdarītu spiedienu uz Alijevu un viņš pārtrauktu savu nežēlīgo rīcību," teica Menendezs.

Rīkoties aicināja arī Argentīnas prezidents Alberto Fernandess, kurš savā runā Ģenerālajā asamblejā aicināja abas puses būt saprātīgām.

"Starptautiskā sabiedrība nevar palikt pasīva," viņš piebilda.

KONTEKSTS:

Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.

1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.

Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.

Armēnijai šis ieilgušais konflikts ir cīņa par armēņu tautas vienotību, bet Azerbaidžānai – par valsts teritoriālo vienotību.

2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.