Neatzītās Kalnu Karabahas Republikas varas iestādes ir paziņojušas, ka ir panākta vienošanās par pilnīgu pamieru no 20. septembra plkst.13.00 pēc vietējā laika jeb 12.00 pēc Latvijas laika, vēstīja Krievijas ziņu aģentūra "Interfax".
Saskaņā ar vienošanos atlikušie Armēnijas bruņotie spēki tiks izvesti "no Krievijas miera uzturētāju kontrolētās zonas" Kalnu Karabahā, bet neatzītās republikas bruņotās vienības tiks izformētas un smagā tehnika izvesta.
Kalnu Karabahas armēņu iedzīvotāju pārstāvju un Azerbaidžānas iestāžu pārstāvju tikšanās ir plānota 21. septembrī Jevlahā – pilsētā, kas atrodas aptuveni 100 km uz ziemeļiem no Kalnu Karabahas reģiona galvaspilsētas Stepanakertas.
Kā norādīja neatzītās republikas varas iestādes, tikšanās laikā tiks apspriesti "Azerbaidžānas izvirzītie jautājumi par Kalnu Karabahas armēņu reintegrāciju, viņu tiesību un drošības nodrošināšanu, kā arī jautājumi par Kalnu Karabahas iedzīvotāju iztikas nodrošināšanu Azerbaidžānas konstitūcijas ietvaros".
Jau iepriekš tika vēstīts, ka Azerbaidžāna trešdien jau otro dienu turpināja "pretterorisma operāciju" Kalnu Karabahā un apgalvoja, ka neapstāsies, līdz Armēnijas karaspēks padosies un izies no reģiona. Armēnija tikmēr apgalvoja, ka tās karaspēka Kalnu Karabahā nav.
Dienvidkaukāzā jau vairākus mēnešus bijusi liela spriedze ap separātistu kontrolēto reģionu, kas ir starptautiski atzīta Azerbaidžānas daļa.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija trešdienas rītā paziņoja, ka ir "neitralizēts" Armēnijas bruņotajiem spēkiem piederošais militārais aprīkojums, tostarp militārās automašīnas, artilērijas un pretgaisa raķešu iekārtas.
Etniskie armēņi Kalnu Karabahā jau otrdien aicināja noslēgt pamieru un sākt sarunas. Der pieminēt, ka šajā anklāvā dzīvo aptuveni 120 000 etnisko armēņu. Krievija paziņoja, ka tās karavīri no apdraudētākajām teritorijām pārvietoja gandrīz 500 civiliedzīvotāju, savukārt separātisti apgalvoja, ka viņi pārvietojuši kopumā 7000 cilvēku.
Uzbrukumos Kalnu Karabahai aizvadītajā diennaktī nogalināti divi civiliedzīvotāji, 23 ievainoti - tostarp vismaz astoņi bērni, pavēstīja Armēnijas amatpersonas.
Savukārt Kalnu Karabahas pārstāvji ziņoja, ka Azerbaidžānas militārajā operācijā nogalināti vismaz 32 cilvēki un vēl 200 ievainoti. Anklāva iedzīvotāji pārcēlušies uz pagrabiem un bumbu patvertnēm, kauju dēļ atslēgta arī elektrība. Apgabalā trūkst pārtikas, ir ierobežots humānās palīdzības daudzums.
Reaģējot uz eskalāciju anklāvā un apsūdzot Armēnijas varasiestādes bezdarbībā un pat nodevībā, trešdien ielās izgāja galvaspilsētas Erevānas iedzīvotāji. Pūlis pieprasīja premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos, izcēlās arī sadursmes starp protestētājiem un policiju.
"Man ir daudz radinieku, kas nav sasniedzami, un viņi atrodas Kalnu Karabahā.
Mēs esam vieni un tie paši cilvēki, vienas asinis, viss viens, un man tas šķiet vienkārši absurdi, ka es nevaru ar viņiem sazināties, jo Azerbaidžāna viņus apšauda.
Un es pat nezinu, vai viņi ir dzīvi, varbūt viņi ir slimnīcā," stāsta Erevānas iedzīvotāja Nare Navasardjana.
"Tur ir pilnīgs genocīds. Tas nav karš, kad badā cietusi un atbruņota nācija blokādē nav pat spējīga cīnīties. Diemžēl lielākā daļa mūsu sabiedrības ir inerta un nesaprot, kas notiek," spriež Erevānas iedzīvotājs Mikajels Voskanjans.
Tikmēr Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku situācija tiek vērtēta pilnīgi pretēji.
"Mēs ticam savai armijai. Viens no tiem, kas mira terora aktu dēļ, ir Askers Askerovs, kurš bija mans draugs. Mēs ticam savai armijai," vēsta Baku iedzīvotājs Ali Mamedovs.
"Šī operācija bija vajadzīga jau sen. Nav iespējams sarunāties ar teroristiem citā valodā. Mūsu valsts dod nepieciešamo atbildi īstajā vietā un formā. Tas jau sen bija vajadzīgs," uzskata Baku iedzīvotājs Ahmeds Gubanovs.
Situācijas saasināšanās reģionā jau bija gaidāma, tā Latvijas Radio raidījumā "Pusdiena" vērtēja Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga:
"Ņemot vērā Krievijas fokusa maiņu, kas tagad lielā mērā vērsts uz notiekošo Ukrainā, daudzi eksperti jau prognozēja, ka Azerbaidžāna varētu izmantot šo situāciju. Tāpat, protams, Armēnijas un Krievijas nesaskaņas, kas šobrīd pastāv - arī tas bija vēl viens faktors, kas vedināja domāt, ka Baku šo situāciju varētu izmantot."
Aizvadītajā nedēļā Armēnija uzsāka pusotru nedēļu ilgas kopīgas militārās mācības ar ASV, kas pulcēja 85 amerikāņu un 175 armēņu karavīrus. Tāpat Armēnija noraidījusi dalību Krievijas vadītās Kolektīvās drošības līguma organizācijas mācībās. Tas krietni saniknojis Krieviju un militārā ofensīva Kalnu Karabahā, iespējams, ir šo darbību rezultāts.
"Viena no versijām bija tāda, ka Baku bija brīdinājusi Krieviju par "pretterorisma operāciju" šajās dienās, savukārt Krievija armēņus nebija brīdinājusi. Tā gan ir spekulācija," stāstīja Struberga.
Vienlaikus eksperte arī norādīja, ka šīs spekulācijas zināmā mērā pastiprinājuši Krievijas amatpersonu izteikumi:
"Piemēram, (Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais Krievijas prezidents) Dmitrijs Medvedevs ir teicis, ka "principā šāds nu ir rezultāts valstij, kas flirtējusi ar NATO un uzminiet, kas to sagaida nākotnē". Mēs redzam skaidrus izteikumus, kas parāda Krievijas pozīciju."
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
Armēnijai šis ieilgušais konflikts ir cīņa par armēņu tautas vienotību, bet Azerbaidžānai – par valsts teritoriālo vienotību.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
