64 gadus vecais Lai varas grožus ir pārņēmis laikā, kad Ķīna arvien uzstājīgāk izrāda savu nodomu iegūt kontroli pār Taivānu, ko Pekina uzskata par neatņemamu savas valsts sastāvdaļu.
Taivāna aicina Ķīnu izbeigt iebiedēšanas taktiku
Savā inaugurācijas runā jaunais Taivānas prezidents aicinājis Pekinu izbeigt draudēt Taivānai tās uzņemtā politiskā kursa dēļ.
Savā runā Lai uzsvēra, ka neplāno izmaiņas līdzšinējās Taipejas attiecībās ar Pekinu, un paudis gatavību sarunām ar Ķīnu, paužot arī cerības uz abu pušu attiecību uzlabošanos.
Piemēram, ka salu var atsākt apmeklēt tūristi no kontinentālās Ķīnas. Viņš runā arī pauda, ka Taivānai ir jāizrāda apņemšanās aizstāvēt sevi. Savukārt Pekinu Lai ir aicinājis respektēt Taivānas iedzīvotāju veikto izvēli.
"Es vēlētos aicināt Ķīnu izbeigt tās politisko un militāro iebiedēšanu, dalīt ar Taivānu globālo atbildību nodrošināt mieru un stabilitāti Taivānas šaurumā, kā arī plašākajā reģionā, un nodrošināt, ka pasaule ir brīva no bažām par karu," teica Lai.
"Es vēlos pateikties mūsu pilsoņiem par viņu atbalstu, par nevēlēšanos pakļauties ārējiem spēkiem un apņēmīgu demokrātijas aizstāvēšanu, ejot uz priekšu bez atskatīšanās un pāršķirot jaunu lappusi Taivānas vēsturē."
Kā zināms, Pekina uzskata Taivānu par tās teritoriju, lai gan atzīst, ka tai nav politiska kontrole pār salu. Pēc iepriekšējās prezidentes Cai Inveņas stāšanās amatā Pekina pārtrauca augsta līmeņa sakarus ar Taipeju, un publiski ieņēma daudz asāku nostāju nekā līdz tam.
Būtiski palielinājās Pekinas militārā klātbūtne salas tuvumā, pēdējā laikā teju ikdienu vērojama Ķīnas karakuģu kustība.
Jaunais prezidents būtu gatavs sarunām ar Pekinu
Viljams Lai uzstāj uz Taivānas suverenitāti un noraida Pekinas apgalvojumu, ka Taivāna ir Ķīnas sastāvdaļa.
Ķīna iepriekš brīdināja, ka Lai, kuru Pekina dēvē par bīstamu separātistu, kļūšana par prezidentu novedīs pie "kara un pagrimuma salā".
Taivānas jaunais prezidents ir uzstājis uz nepieciešamību nostiprināt teritorijas attiecības ar ASV un citiem Rietumu partneriem, vienlaikus pretojoties Pekinas draudiem un stiprinot Taivānas aizsardzību.
Taču Lai ir arī izteicies, ka viņš būtu gatavs sarunām ar Pekinu, ja tā atteiktos no sava galvenā priekšnoteikuma, proti, – Taivānai ir jāatzīst, ka tā ir Ķīnas daļa.
Lai sagaida sarežģīti iekšpolitiskie izaicinājumi, jo viņa pārstāvētā Demokrātiskā progresīvā partija janvārī notikušajās vēlēšanās zaudēja vairākumu likumdevējā, kas var apgrūtināt prezidenta darbu.
Pekina brīdina Taivānas "separātistus"
Viljams Lai, pazīstams arī kā Lai Cjinde, ir astoņus gadus pie varas Taivānā esošās Demokrātiski progresīvās partijas biedrs. Iepriekšējās Taivānas prezidentes Cai Inveņas pilnvaru termiņa laikā viņš ieņēma viceprezidenta amatu.
Demokrātiski progresīvā partija ir viena no diviem lielākajiem politiskajiem spēkiem Taivānā. Tā uzskata, ka sala jau faktiski ir neatkarīga.
Tikmēr šobrīd opozīcijā esošā Ķīnas Nacionālistu partija iepriekš vairākas desmitgades bija vadošā partija Taivānā. Šis spēks atbalsta lielāku dialogu ar Pekinu un pieturas pie savas izpratnes "vienas Ķīnas" jautājumā. Kontinentālās Ķīnas amatpersonas pēdējos gados ir labvēlīgāk izteikušās par šo politisko spēku.
Ķīnas Taivānas lietu biroja pārstāvis pagājušajā nedēļā teicis, ka Lai būs jāveic skaidra izvēle starp miermīlīgu attīstību vai konfrontāciju.
Vaicāts par šodien notikušo Lai stāšanos amatā, Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vans Venbins teica, ka Taivānas neatkarības un separātisma veicināšana ir lemta neveiksmei. Citiem vārdiem, Pekina skaidri liek noprast, ka tai nebūs pieņemama formāla salas neatkarības pasludināšana.
Eksperti jau iepriekš izteikušies, ka Lai plāno turpināt savas priekšgājējas Inveņas sākto politiku attiecībās ar Pekinu un Vašingtonu.
Sagaidāms, ka Taipeja investēs vairāk salas aizsardzības stiprināšanā, ne tikai slēdzot darījumus ar ASV tehnikas un bruņojuma importā, bet arī stiprinot partnerību ar līdzīgi domājošajām valstīm reģionā.
Lai lielākais izaicinājums iekšpolitikā būs saistīts ar to, ka viņa pārstāvētajam spēkam Taivānas likumdevējā nav vairākums. Tāpēc viņam būs jāpaļaujas uz citu partiju atbalstu politikas jautājumu virzīšanā.
KONTEKSTS:
Taivānas sala ar 23 miljoniem iedzīvotāju atrodas ap 180 km attālumā no kontinentālās Ķīnas.
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) jeb komunistiskā Ķīna uzskata Taivānu par neatņemamu savas valsts sastāvdaļu, bet Taivāna tam nepiekrīt un uzstāj uz savu suverenitāti.
Konflikta saknes meklējamas notikumos pēc Otrā pasaules kara, kad Ķīnā plosījās pilsoņu karš, kas 1949. gadā noslēdzās ar Mao Dzeduna vadīto komunistu uzvaru un ĶTR pasludināšanu. Ķīnas nacionālistu valdība atrada patvērumu Taivānā un pasludināja Taibeju par Ķīnas Republikas galvaspilsētu. Kopš tā laika komunistiskā Ķīna ir centusies pakļaut Taivānu savai kontrolei, bet Taivāna atteikusies pakļauties šīm prasībām.
Pekinas komunisti brīdina, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavi atrisināt "Taivānas jautājumu" ar militāru spēku.
Taivānas neatkarību pašlaik oficiāli ir atzinušas tikai 12 valstis: galvenokārt Klusā okeāna salu un Latīņamerikas valstis, kā arī Vatikāns.
