Izdevuma rīcībā nonākušā likumprojekta kopijā teikts, ka Gruzijas valdība atklāti uzbrukusi Rietumu demokrātijas veicināšanas organizācijām un vietējai un starptautiskajai pilsoniskajai sabiedrībai, vienlaikus cenšoties stiprināt saites ar Krieviju un Ķīnu.
Kā norāda "Politico", Pārstāvju palātas locekļa republikāņa Džo Vilsona sagatavotajā likumprojektā teikts, ka Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" īsteno politiku, kas tuvina Tbilisi Maskavai, un šī rīcība ir daļa no arvien neliberālāka valsts kursa.
Likumprojektā arīdzan norādīts, ka pret politiķiem, kuri "ir atbildīgi par demokrātijas, cilvēktiesību un drošības graušanu Gruzijā", varētu tikt piemērotas sankcijas.
Likumprojektā minētās sankcijas ietver Gruzijas amatpersonu līdzekļu iesaldēšanu un vīzu izsniegšanas aizliegumu.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisījis valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
14. maijā likums tika pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilst arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas nolēmusi uzlikt tam veto. Taču valdošā partija to var apiet ar balsu vairākumu parlamentā.
Līdzīgu likumprojektu "Gruzijas sapnis" centās pieņemt jau pagājušogad, bet pēc plašiem protestiem Gruzijas parlaments apturēja tā izskatīšanu.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
