Četriem ciemiem, kas jau vairāk nekā 30 gadus nav apdzīvoti, ir stratēģiska vērtība Armēnijā, jo tie atrodas pie galvenā ceļa starp Erevānu un Gruzijas robežu, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".
"Nedēļas beigās sāksies karš. Un es zinu, kas notiks šī kara beigās," sacīja Armēnijas premjers.
Viņš paredzēja, ka pēc šāda kara sākuma "vienkāršie ciema iedzīvotāji" ieradīsies uz Republikas laukumu Erevānā un paziņos par to varas iestādēm: "Mums nebija nekādas informācijas, bet jūs visu zinājāt."
Azerbaidžāna ir paziņojusi, ka tās zemju, kurās ietilpst arī vairāki mazi anklāvi, ko pilnībā ieskauj Armēnijas teritorija, atgriešana ir nepieciešams priekšnoteikums miera līgumam, lai izbeigtu trīs desmitgades ilgušo konfliktu par Kalnu Karabahas reģionu, ko Baku spēki atguva pagājušā gada septembrī.
Armēnija nedrīkst pieļaut karu ar Azerbaidžānu, tāpēc ir nepieciešams veikt "robežu koriģēšanu", uzsvēra Pašinjans. Viņš norādīja, ka "pastāv reāla iespēja" sākt abu valstu robežas delimitācijas un demarkācijas procesu.
Pēdējās nedēļās Pašinjans ir paudis gatavību atdot Azerbaidžānas zemi, ko kontrolē Armēnija, un ierosinājis mainīt Armēnijas ceļu tīkla maršrutu, lai izvairītos no Azerbaidžānas teritorijas.
Galvenokārt musulmaņu apdzīvotā Azerbaidžāna arī turpina kontrolēt teritorijas, kas starptautiski atzītas par kristīgās Armēnijas daļu.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs svētdien pēc sarunām ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu paziņoja, ka viņa valsts ir "tuvāk nekā jebkad agrāk" mieram ar Armēniju.
Stoltenbergs otrdien ar Pašinjanu sarunājās Armēnijā, kas nomināli ir Krievijas sabiedrotā, lai gan tās attiecības ar Maskavu pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās saistībā ar to, ko Erevāna uzskata par Krievijas nespēju aizsargāt valsti no Azerbaidžānas.
Tā rezultātā Armēnija ir pārorientējusi savu ārpolitiku uz Rietumiem, un augsta ranga amatpersonas ierosina, ka tā kādu dienu varētu pieteikties dalībai Eiropas Savienībā.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahu prasījis vairākus desmitus tūkstošu dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvoja armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, lai gan līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks atkal sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
Lielākā daļa armēņu ir pametuši Kalnu Karabahu un devušies bēgļu gaitās uz Armēniju.
