Rietumvalstis ir noteikušas sankcijas plašai Krievijas ieroču rūpniecībai un aizliegušas militāro preču un detaļu eksportu, kuras Kremlis izmanto tā uzsāktajā karā pret Ukrainu.

Taču Kijiva apgalvo, ka Krievija joprojām saņem svarīgas ieroču detaļas, ko ražo Rietumu uzņēmumi.

"Rietumiem ir nopietni jāņem vērā to, ka ir jāsamazina Krievijas ieroču ražošanas iespējas," sociālajos tīklos publicētā paziņojumā norādīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba.

"Saskaņā ar atsevišķiem datiem līdz pat 95% ārvalstīs ražotu kritiski svarīgu detaļu, kas atrastas Ukrainā iznīcinātajos Krievijas ieročos, nāk no rietumvalstīm," viņš piebilda.

Kuleba apgalvoja, ka privātie uzņēmumi eksportē civilās jeb tā dēvētās "divējāda lietojuma" preces, kurās ir detaļas, ko var izmantot arī ieroču ražošanā.

Viņš gan nesniedza pierādījumus šim apgalvojumam, taču Kijiva regulāri izjauc Krievijas raķetes un dronus, kas nokrīt tās teritorijā, un analizē to sastāvdaļas.

Krievija katru nedēļu uz Ukrainu izšauj desmitiem raķešu un dronu. Irāna ir piegādājusi Maskavai bezpilota lidaparātus, savukārt Rietumu izlūkdienesti apgalvo, ka Ziemeļkoreja sūta artilērijas šāviņus un raķetes.

Maskava ir arī masveidā palielinājusi savu iekšzemes ieroču ražošanu, un Kijiva pēdējā laikā ir pastiprinājusi aicinājumus nodrošināt to, ka Rietumu preces nenonāk Krievijas ieroču rūpnīcās.

"Ukrainai būtu nepieciešama mazāka palīdzība un tā zaudētu mazāk dzīvību, ja visas neskaidrās shēmas un sankciju apiešanas nepilnības tiktu rūpīgi izsekotas un pilnībā slēgtas," sacīja Kuleba.

Uzstājoties Davosas Pasaules ekonomikas forumā šonedēļ, prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Rietumiem ir "jānodrošina, lai sankcijas darbotos 100% apmērā".

Ukraina arī pati saskaras ar munīcijas trūkumu, atzinušas amatpersonas Kijivā.

Pastāv bažas, ka daudzu miljardu dolāru lielā Rietumu militārā palīdzība varētu tikt samazināta iekšpolitisko strīdu dēļ gan Eiropā, gan ASV, vēstīja ziņu aģentūra AFP.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.