Baidena vizīte notiek ļoti sarežģītā laikā, jo pilnā sparā turpinās Izraēlas un palestīniešu konflikts, kas uzliesmoja 7. oktobrī pēc palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" sarīkotā uzbrukuma Izraēlai.
Pašlaik gaisotni vēl vairāk nokaitējis raķetes uzbrukums Gazas slimnīcai, kur otrdien gājuši bojā simtiem cilvēku. Izraēla un palestīnieši apsūdz viens otru uzbrukuma rīkošanā.
Abu valstu līderu kopīgo preses konferenci atklāja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš pateicās Baidenam par ASV līdz šim sniegto atbalstu.
"Jūs esat pareizi novilcis skaidru robežu starp civilizācijas un barbarisma spēkiem," viņš sacīja, atsaucoties uz Baidena pirms vairākām dienām publicēto tvītu, kurā viņš "Hamās" teroristus nodēvēja par īstu ļaunumu.
Uzrunas turpinājumā Netanhaju salīdzināja 7. oktobra notikumus Izraēlā ar 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV. Tāpat premjers norādīja, ka visai civilizētajai pasaulei ir jāapvienojas, lai sakautu "Hamās" - līdzīgi, kā tas jau iepriekš tika darīts ar Islāma valsts (ISIS) teroristiem.
"Mēs uzvarēsim "Hamās" un novērsīsim šo briesmīgo apdraudējumu no mūsu dzīvēm," teica Netanjahu, uzsverot, ka tas jādara ne tikai viņa valsts, bet visas pasaules cilvēku labā.
"Es zinu, ka runāju Izraēlas tautas vārdā, sakot paldies," uz premjera laipnībām atbildēja Baidens.
ASV prezidents sacīja, ka Izraēlu apmeklē, lai parādītu, kāda ir ASV nostāja šajā konfliktā. Tāpat Baidens norādīja, ka 7. oktobrī "Hamās" Izraēlā sarīkoja masu slaktiņu, pauda sašutumu par to, ka teroristi gūstā sagrābuši civiliedzīvotājus un vēlreiz apliecināja ASV atbalstu Izraēlai.
Baidens teica, ka Izraēlas iedzīvotāju drosme un apņēmība ir satriecoša, tāpēc viņš lepojas šo valsti apmeklēt.
Vērtējot aizvadītās nakts notikumus, kad Gazas slimnīcā trāpīja raķete, kas, kā apgalvo "Hamās", nogalināja 500 civiliedzīvotāju, Baidens teica, ka ir dziļi sarūgtināts un sašutis par notikušo.
Vienlaikus ASV prezidents norādīja, ka, ticamāk, pie notikušā vainojami nevis Izraēlas aizsardzības spēki, bet gan teroristu grupējums "Hamās".
"Pamatojoties uz to, ko esmu redzējis, šķiet, ka to izdarīja "otra komanda", nevis jūs. Taču ir daudz cilvēku, kuri par tonav pārliecināti. Tāpēc mums ir jāpārvar daudz kas," teica Baidens.
Jordānijā pēc aizvadītās diennakts asiņainajiem notikumiem Gazas joslā izcēlušies lieli protesti. To dēļ nācies atcelt Baidena vizīti Jordānijā, kur ASV prezidents bija iecerējis tikties ar Jordānijas un Ēģiptes līderiem, kā arī ar Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Mahmūdu Abasu.
ASV ir ciešākā Izraēlas sabiedrotā, kas ebreju valstij jau gadu desmitiem sniegusi ļoti lielu palīdzību.
Baidens vizītes laikā plāno vēlreiz apliecināt ASV solidaritāti ar Izraēlu un Savienoto Valstu stingro apņemšanos garantēt tās drošību.
Kā iepriekš norādījis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Baltā nama saimnieks Baidens vizītes laikā cer dzirdēt no Izraēlas, kā tā veiks savas operācijas tā, lai līdz minimumam samazinātu civiliedzīvotāju upurus un ļautu humāno palīdzību Gazas civiliedzīvotājiem saņemt tā, lai no tā negūtu labumu "Hamās".
Aicinājumi Izraēlai atļaut humānās palīdzības piegādes Gazas joslai izskan gan no ANO, gan vairākām pasaules valstīm. Izraēla un Vašingtona ir vienojušās izstrādāt palīdzības plānu Gazas joslai, kas ļautu humānajai palīdzībai no donorvalstīm un organizācijām sasniegt Gazas joslu.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" kaujinieki 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlā. "Hamās" un to sabiedrotie arī sagrābuši ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā.
Iebrukums pārsteidza nesagatavotus Izraēlas izlūkdienestus un drošības spēkus. Izraēlā oficiāli ir izsludināts karastāvoklis. Atbildot "Hamās", Izraēla uzsāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Izraēla īsteno Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi.
Izraēla, gatavojoties iespējamam sauszemes iebrukumam, pavēlējusi evakuēt Gazas joslas ziemeļdaļu, kurā mīt 1,1 miljons cilvēku. ANO ģenerālsekretāra pārstāvis norādīja, ka tik milzīga iedzīvotāju evakuācija īsā laikā bez "postošām humānām sekām" nav iespējama.
