Irāna vienojas ar ASV par ieslodzīto apmaiņu un atgūst sankciju dēļ iesaldētos 6 miljardus dolāru

Irāna un ASV ir vienojušās par ieslodzīto apmaiņu. Katarā noslēgtā vienošanās arī paredz atbrīvot Irānai noteikto sankciju dēļ iesaldētos finanšu līdzekļus 6 miljardu dolāru vērtībā. ASV republikāņi un cilvēktiesību aktīvisti šo vienošanos kritizēja.

Pieci Irānā ieslodzītie amerikāņi jau tuvākajā laikā atgriezīsies mājās saskaņā ar Persijas līča valstī Katarā panākto Teherānas un Vašingtonas vienošanos. Zināms, ka tie ir četri vīrieši un viena sieviete, kuriem ir Irānas un ASV pilsonība.

Viņu vidū ir 51 gadu vecais Sijamaks Namazi, 59 gadus vecais uzņēmējs Amads Šargi un 67 gadus vecais vides aktīvists Morads Tabazs, kuram ir arī Lielbritānijas pilsonība, vēstīja BBC.

Viņi tika ieslodzīti bēdīgi slavenajā Evinas cietumā, kur nereti nonāk dažādi politieslodzītie. ASV prezidents Džo Baidens jau vairākkārt ir mudinājis viņus nogādāt mājās. 

Pieci Irānā aizturētie ASV pilsoņi jau nogādāti Kataras lidostā un gaida atļauju izlidot no valsts, pavēstīja ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

Tikmēr ASV atbrīvos piecus irāņus, kuri tur ieslodzīti galvenokārt par ASV noteikto sankciju pārkāpšanu, viens no tiem ir apsūdzēts par spiegošanu Irānas labā, bet pārējie divi saistīti ar Irānas drošības spēkiem. Irānā gan atgriezīsies tikai divas personas.

"Viens no viņiem, tā kā viņam ir ģimene citā valstī, tiks pārvests, lai pievienotos viņiem šajā trešajā valstī, un divi no mūsu ASV ieslodzītajiem pilsoņiem, neskatoties uz iepriekšējo aizturēšanu, ir paziņojuši, ka vēlas tur (ASV) palikt," sacīja Irānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Nasers Kanani.

Pateicoties ieslodzīto apmaiņai, Irānai izdevies atbrīvot līdzekļus, ko tā ieguva, pārkāpjot valstij uzliktās ASV sankcijas un pārdodot naftu Dienvidkorejai. 

Irāna arī juridiski vērsīsies pret Dienvidkoreju, kuras pārskaitītā nauda gadiem ilgi bija iesaldēta. Irāna plāno pieprasīt kompensāciju par zaudētajiem līdzekļiem. Proti, Irānas rezerves Dienvidkorejā sasniedza 7 miljardus ASV dolāru, taču valūtas svārstību dēļ valsts saņems par vienu miljardu mazāk.

ASV apgalvo, ka atbrīvotie līdzekļi nonāks nevis Irānas, bet Kataras bankās un tiks turēti ierobežotas pieejamības kontos. Naudu varēs izmantot tikai humānās palīdzības preču, piemēram, medikamentu un pārtikas, iegādei.

Irānas Centrālās bankas vadītājs pirmdien paziņoja, ka aptuveni 6 miljardi ASV dolāru jau ir pārskaitīti no Šveices uz Kataru, bet Teherāna un Doha ir saņēmusi šī darījuma apstiprinājumu.

Ieslodzīto apmaiņu nosodīja ASV vadošie republikāņi un cilvēktiesību aktīvisti, kuri apgalvo, ka šāda rīcība tikai veicinās turpmāku ķīlnieku sagrābšanu Irānā.

"Daudzi (republikāņi Kapitolijā un amerikāņu sabiedrībā) uzskata, ka ASV, iespējams, Irānai piekāpjas pārāk daudz. Šāda rīcība patiesībā var veicināt amerikāņu aizturēšanu. Tas varētu apdraudēt amerikāņu karaspēku Tuvajos Austrumos un visā pasaulē un pat veicināt Irānas ekonomikas attistību," vērtēja "Al Jazeera" žurnāliste Kimberlija Halketa.

Baidena administrācija pārmetumus noraidīja, skaidrojot, ka pretējā gadījumā šie amerikāņi visu atlikušo mūžu pavadītu cietumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti