Kenediju dzimtas atvase ar konservatīviem uzskatiem nolēmis mest izaicinājumu Baidenam

2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās tagadējā Baltā nama saimnieka Džo Baidena nopietnākais konkurents cīņā par Demokrātu partijas nomināciju varētu būt ievērojamās Kenediju dzimtas pārstāvis Roberts Kenedijs juniors, kurš jau sācis savu priekšvēlēšanu kampaņu. 69 gadus vecais Kenedijs gan tiek uzskatīts par savas ģimenes "melno avi", jo asu kritiku izpelnījušies gan viņa izteikumi par Covid-19 pandēmiju, gan Krievijas izraisīto karu Ukrainā.

Kenedija tēvs bija ASV ģenerālprokurors Roberts Kenedijs, kurš 1968. gadā tika nogalināts atentātā. Savukārt viņa tēvocis bija ASV prezidents Džons Kenedijs, kuru nošāva 1963. gadā.

Vides aizstāvis visa mūža garumā

Dedzīgs vides aizsardzības aktīvists teju visa mūža garumā – tādu sākotnējo iespaidu atstāj Roberts F. Kenedijs juniors.

Darbojies vairākās vides atbalsta organizācijās un vērsies tiesā pret neskaitāmiem ASV valdības un uzņēmumu pārstāvjiem, aicinot novērst paviršas vai netīšas darbības dēļ radītu vides piesārņojumu. Visvairāk viņš ir iestājies par ūdenstilpju tīrību un piekļuvi tām, kā arī tīra ūdens pieejamību cilvēkiem.

Viņš arī daudzkārt runājis par klimata krīzi un tās cēloņiem, kritizējis cilvēku atkarību no fosila kurināmā un mudinājis izmantot atjaunīgo enerģiju.

Kenedijs arī ir Amerikas pamatiedzīvotāju tiesību aizstāvis, daudz ceļojis, iestājoties par pamatiedzīvotāju teritorijām un iebildis pret liela mēroga enerģētikas un ieguves projektu būvniecību cilvēka neskartos apgabalos.

Vakcīnskeptiķis, sazvērestības teoriju izplatītājs

Lai arī Kenedijs itin bieži ir mudinājis ieklausīties zinātnē, viņa paša apgalvojumi, jo īpaši Covid-19 pandēmijas laikā, radīja zināmas pretrunas. Patiesībā tās bija pat tik lielas, ka Kenediju ģimene norobežojās no savas "melnās avs". Piemēram, viņa māsa Kerija Kenedija brāļa izteikumus dēvēja par "ļoti bīstamiem".

Kenedijs, gluži tāpat kā daži skaļāki vakcīnskeptiķi Latvijā, pandēmijas ierobežošanas pasākumus pielīdzināja nacistu režīmam Otrā pasaules kara laikā.

Piemēram, kādas runas laikā viņš pavēstīja:

"Pat Hitlera Vācijā jūs drīkstējāt šķērsot Alpus, lai nokļūtu Šveicē. Jūs varējāt kaut slēpties bēniņos, kā to darīja Anna Franka."

Vēlāk gan viņš atvainojās, ka kovida ierobežojumus salīdzinājis ar nacistu koncentrācijas nometnē nonāvētās Annas Frankas likteni.

Taču tas nav viss – Roberts F. Kenedijs juniors arī diezgan skaļi izplatīja tā laika populārās sazvērestības teorijas, tostarp to, ka ASV galvenais infekcijas slimību eksperts Entonijs Fauči, kā arī Bila un Melindas Geitsu fonds vienkārši mēģina iegūt peļņu no vakcīnas un ka Geitss vēlas nošķirt to sabiedrības daļu, kas negrasās vakcinēties.

Kenedijs arī pauda ticību, ka koronavīruss, iespējams, mērķēts tikai, lai skartu atsevišķu rasu pārstāvjus, un ka pret saslimšanu palīdz tāds šim mērķim neparedzēts medikaments kā prettārpu zāles ivermektīns.

Ciešas saites ar republikāņiem

ASV skeptiska attieksme pret Covid-19 ierobežojumiem vairāk bija izplatīta Republikāņu, nevis Demokrātu partijas atbalstītāju vidū.

Tādēļ nav pārsteigums, ka liela daļa Kenedija kampaņas sponsoru, sabiedroto un arī atbalstītāju ir tieši republikāņi.

Kenedijs ir demokrātu pārstāvis ar lielu atbalstu republikāņu vidū.

Roberts F. Kenedijs juniors ir konservatīvu uzskatu piekritējs. Pret liberālo pasauli viņam ir daudz iebildumu, un tos viņš ir aprakstījis 120 lappušu garā grāmatā "Vēstule liberāļiem".

Kenedijam ir plašs atbalsts no kādreizējiem Trampa sabiedrotajiem, piemēram, bijušais Donalda Trampa padomnieks Stīvs Banons jau vairākus mēnešus mudinājis Kenediju startēt vēlēšanās, ticot, ka tieši viņš varētu būt noderīgs "haosa aģents" 2024. gada prezidenta vēlēšanās un varētu palīdzēt atdzīvināt vakcīnskeptiķu sentimentu valstī.

Arī pats Donalds Tramps vēl nesen slavējis Kenediju kā "ļoti gudru un labu puisi".

Kenedija darbības un izteikumus itin draudzīgā tonī bieži atspoguļo ASV konservatīvais telekanāls "Fox News".

Kā liecina ASV Federālajai vēlēšanu komisijai iesniegtie dokumenti, Kenedija priekšvēlēšanu kampaņu finansiāli atbalsta tikai 20% no ierastajiem demokrātu atbalstītājiem, kamēr teju 40% no budžeta veido līdzekļi, kas iegūti no tradicionāli Republikāņu partijai draudzīgiem sponsoriem.

Protestē pret ASV atbalstu Ukrainai

Roberts F. Kenedijs juniors ir skarbs pret ASV armijas nodarīto kaitējumu videi. Kritiku no viņa puses izpelnījusies arī ASV valdība, kuru Kenedijs nosaucis par "Amerikas lielāko piesārņotāju", bet ASV Aizsardzības ministriju viņš uzskata par "valdības lielāko likumpārkāpēju".

Kenedijs juniors savulaik nostājās pret ASV uzsākto karu Irākā.

No valdības atšķirīgs viedoklis viņam ir arī par Krievijas karadarbību Ukrainā.

Kenedijs to sauc par "ASV karu pret Krieviju", apgalvojot, ka šī kara mērķis bija "iztapt neokonservatīvisma atbalstītāju ģeopolitiskajām ambīcijām, kuru dēļ iznīcības kautuvē tiek upurēts ukraiņu jaunatnes zieds".

Kenedijs arī apgalvoja, ka 2014. gada Maidana revolūcija bijis ASV sponsorēts Ukrainas apvērsuma mēģinājums.

Viņš apsūdzēja Ukrainas valdību zvērībās pret Krievijas iedzīvotājiem Donbasā, klāstot, ka visi Donbasa karā (no 2014.–2022. gadam) kritušie ir Krievijas civiliedzīvotāji un ka "Ukrainas valdība sistemātiski nogalināja tur dzīvojošos krievus".

ASV prezidenta amata kandidāts arī mudināja Ukrainu noslēgt miera līgumu, balstoties uz Minskas vienošanos – proti, Donbasa reģionam jāpaliek Ukrainā, taču tam ir jādod teritoriāla autonomija un reģions jāpakļauj ANO miera uzturēšanas spēku jurisdikcijai, kā arī no Austrumeiropas esot jāpazūd amerikāņu ražotajām "Aegis" pretraķešu aizsardzības sistēmām.

Roberts F. Kenedijs juniors ir pret Ukrainas iestāšanos NATO un paziņojis, ka gadījumā, ja kļūs par ASV prezidentu, viņš mudinās NATO aliansē uzņemt Krieviju un samazinās spriedzi attiecībās ar komunistisko Ķīnu.

KONTEKSTS:

ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.

Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.

Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez īpašas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu.

Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē, un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.

Savukārt Republikāņu partijā sīvākā cīņa par izvirzīšanu prezidenta amatam gaidāma starp eksprezidentu Trampu un Floridas štata gubernatoru Ronu Desantisu. Trampa izredzes varētu mazināt viņam izvirzītās apsūdzības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti