Dzīve Hersonā ir kā rulete – tā saka vietējie iedzīvotāji, jo nav zināms, kur un kad atkal būs uzlidojumi un šāviņi. Vēl šorīt bija trāpījumi sabiedriskā transporta sistēmai, kādu laiku nedarbojās trolejbusi, gāja bojā arī cilvēks. Hersona ir atbrīvota no okupantiem, taču viņi ir tepat, dažu kilometru attālumā pāri upei, un turpina uzbrukumus.
"Šauj pastāvīgi. Burtiski vakar bija 14 uzlidojumi, vairāk nekā 100 šāviņu. Tie ir mīnmetēji, artilērija, viss iespējamais, kas vien ir. Diemžēl vakar bojā gāja 67 gadus veca sieviete. Šodien apšaudīja Hersonas apgabala teritoriju. Vienā apšaudē cieta uzņēmums.
Bet tā faktiski ir ikdiena. Lielākais, kas ir bijis – 1600 šāviņu, 850, 400, 500. Šāda intensitāte ir regulāra. Diemžēl iet bojā cilvēki, bērni.
Viņi šauj pa infrastruktūras objektiem, dzīvojamajām mājām, institūcijām, tur, kur vispār nav karavīru," stāstīja vietējās varas pārstāvis Dmitro Butrijs.
Ukrainas karavīri turpina cīnīties, un cīnīties turpina arī vietējie iedzīvotāji, cits citam palīdzot, veidojot patvertnes, darbojas palīdzības organizācijas, cits citu cenšas stiprināt un mēģināt izdzīvot šajās kara šausmās. Arī tagad dzirdama dunoņa, kas liecina, ka kaujas turpinās.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.
