Nelielās Avdijivkas pilsētas iekarošana ir Krievijas armijas lielākais panākums karā kopš pagājušā gada maija, kad okupanti sagrāba Bahmutu. Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirskis vakar paziņoja, ka ir devis pavēli savām karaspēka vienībām pamest Avdijivku, lai izvairītos no lielākiem zaudējumiem.
Ukrainas Bruņotie spēki lēš, ka kaujā par Avdijivku kopš oktobra bojā gājuši 17 tūkstoši Krievijas karavīru, bet vēl 30 tūkstoši ievainoti.
Krievi zaudēja arī 364 tankus, 248 artilērijas sistēmas, 748 bruņumašīnas un 5 lidmašīnas. Ukraiņi neatklāj savu zaudējumu apmēru.
Okupanti Avdijivkā nogalināja sešus ukraiņu karavīrus, kuri bija nonākuši gūstā. Atvērto avotu analītikas projekts "DeepState" ziņo, ka šie karavīri bija ievainoti un patstāvīgi nevarēja pamest aplenkumu, tāpēc palika savās pozīcijās. Kad ieradās krievi, viņi nošāva šos karavīrus.
Ukrainas armijas lēmumu pamest Avdijivku ir komentējuši arī rietumvalstu militārie līderi.
Vācijas Bundesvēra komandieris ģenerālleitnants Karstens Breiers sacīja, ka tas bija pareizs solis.
"Es uzskatu, ka tas, ko mēs redzējām Avdijivkā, ir apņēmīgs militārs lēmums aizsargāt personālu, un, manuprāt, tas bija pilnīgi pareizi," sacīja Breiers.
Savukārt NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers uzskata, ka tas nav liels militārs zaudējums, jo Avdijivka faktiski ir iznīcināta.
Turpretī aizsardzības analītiķe Marina Mirona no Londonas Karaliskās koledžas uzskata, ka Ukrainas karaspēka aiziešana no Avdijivkas ir nozīmīgs panākums Krievijai. "Tas ir milzīgs ieguvums krieviem gan attiecībā uz militāri stratēģisko pozīciju nostiprināšanu Avdijivkā, gan arī karaspēka morālei, īpaši ņemot vērā to, ka tas notiek neilgi pirms vēlēšanām Krievijā un īsi pēc tam, kad prezidents Zelenskis ir nomainījis bruņoto spēku komandieri," Mirona sacīja intervijā raidsabiedrībai "Deutsche Welle". "Krievi jūt, ka Ukrainas valdībā un armijā valda nevienprātība, ukraiņu karaspēks ir novārdzis, tā morāle nav tik augsta kā pašā kara sākumā, turklāt viņiem trūkst arī artilērijas šāviņu. Tas nozīmē, ka krievi mēģinās izdarīt spiedienu, lai iedragātu Ukrainas armijas spēju izrādīt pretestību."
Mirona piebilda, ka pēc Avdijivkas ieņemšanas Krievijas karaspēks šajā frontes posmā varētu mēģināt uzbrukt Slavjanskai un Kramatorskai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šajās dienās piedalījās Minhenes Drošības konferencē, kur atkārtoti aicināja sabiedrotos palielināt atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju.
Iekšpolitisko ķīviņu dēļ ASV Kongress vairākus mēnešus nespēj apstiprināt papildu militāro palīdzību Ukrainai 60 miljardu dolāru apmērā.
ASV prezidents Džo Baidens vakar pēc telefonsarunas ar Zelenski paziņoja, ka viņš darīs visu, lai Kongress tomēr pieņemtu Ukrainai tik svarīgo lēmumu. "Ukraiņu tauta ir tik drosmīgi un varonīgi cīnījusies, tik daudz ko likusi uz spēles, un doma, ka tagad, kad viņiem trūkst munīcijas, mēs pagriežam muguru, man šķiet absurda, neētiska un pretrunā ar visu, kas mēs kā valsts esam. Tāpēc es cīnīšos, līdz mēs nodrošināsim viņiem nepieciešamo munīciju un spējas, kas viņiem ir vajadzīgas, lai viņi varētu aizstāvēties," Baidens sacīja medijiem.
Zelenskis sociālajos tīklos pateicās Baidenam par atbalstu Ukrainai.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.
