Starptautiskā tiesa, kas ir ANO primārais tiesas orgāns, nolēma, ka Azerbaidžānai ir jāļauj visiem, kas to vēlas, "drošā, netraucētā un ātrā veidā" atgriezties Kalnu Karabahā.
Azerbaidžāna strauji pārņem Kalnu Karabahu savā kontrolē pēc 19. septembrī sāktās zibensofensīvas, kas nākamajā dienā beidzās ar vairāk nekā 30 gadus "de facto" pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas kapitulāciju.
Lielākā daļa no 120 000 Kalnu Karabahas iedzīvotāju dažu dienu laikā aizbēga uz Armēniju.
Starptautiskā tiesa arī nolēma, ka Azerbaidžānai ir jāļauj visiem, kas to vēlas, pamest Kalnu Karabahu un jānodrošina, lai cilvēki, kas tur paliek, netiktu pakļauti iebiedēšanai vai vardarbībai.
Armēnija vērsās Starptautiskajā tiesā ar lūgumu pieņemt pagaidu pasākumus, lai piespiestu Azerbaidžānu pārtraukt jebkādas darbības, kuru mērķis ir "pārvietot no Kalnu Karabahas atlikušos etniskos armēņus".
Starptautiskā tiesa izskata strīdus starp valstīm. Tās lēmumi ir juridiski saistoši, bet tās rīcībā nav reālu līdzekļu, lai nodrošinātu spriedumu izpildi.
Tiesas sēdēs Hāgā 12. oktobrī abas puses apmainījās pārmetumiem par situāciju, ko Armēnija dēvē par Kalnu Karabahas "etnisko tīrīšanu". Armēnijas pārstāvis uzsvēra, ka Kalnu Karabahā nav palicis gandrīz neviens etniskais armēnis.
"Ja tā nav etniskā tīrīšana, tad es nezinu, kas tad tā ir," sacīja amatpersona, aicinot Starptautisko tiesu novērst to, ka etnisko armēņu piespiedu pārvietošana kļūst neatgriezeniska.
Azerbaidžānas pārstāvis noraidīja apsūdzības etniskajā tīrīšanā kā pilnīgi nepamatotas un sacīja, ka tās neatspoguļo realitāti. "Azerbaidžāna nav iesaistījusies un neiesaistīsies etniskajā tīrīšanā vai jebkāda veida uzbrukumos Karabahas civiliedzīvotājiem," uzsvēra Azerbaidžānas pārstāvis.
Baku ir mudinājusi etniskos armēņus atgriezties, solot garantēt viņiem drošu pārvietošanos. Ņemot to vērā, Starptautiskā tiesa uzdeva Azerbaidžānai astoņu nedēļu laikā iesniegt ziņojumu par to, kā tiek pildīti solījumi, kas doti, lai ļautu armēņiem atgriezties.
Miera sarunas starp Armēniju un Azerbaidžānu ar vidutāju starpniecību nav devušas lielu progresu.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahu jau prasījis vairākus desmitus tūkstošu dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
