Izraēlas premjers noraida palestīniešu valsts starptautisku atzīšanu

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ceturtdienas vakarā paziņojis, ka viņš noraida plānu par palestīniešu valsts starptautisku atzīšanu, un sacījis, ka šāda iniciatīva "piedāvātu milzu balvu terorismam".

Pirms Netanjahu šo plānu līdzīgā veidā noraidīja Izraēlas nacionālās drošības ministrs Itamars Bengvirs no galēji labējās partijas "Jūdu spēks" un finanšu ministrs Bezalels Smotričs no galēji labējās Reliģiskā cionisma partijas, atbildot uz ziņām par šo plānu ASV laikrakstā "The Washington Post".

Laikraksts, atsaucoties uz vairākiem ASV un arābu diplomātiem, ziņoja, ka Izraēlas galvenā sabiedrotā ASV ar vairākām arābu valstīm strādā pie visaptveroša plāna ilgstoša miera panākšanai starp Izraēlu un palestīniešiem.

Laikraksts ziņoja, ka šajā plānā ir ietverts stingrs laika grafiks palestīniešu valsts izveidošanai.

"Izraēla turpinās pretoties vienpusējai palestīniešu valsts atzīšanai," Netanjahu paziņoja ierakstā ivritā sociālo mediju platformā "X".

"Šāda atzīšana pēc 7. oktobra slaktiņa piedāvātu milzu balvu bezprecedenta terorismam un novērstu jebkādu miera vienošanos nākotnē," rakstīja Netanjahu. 

"Izraēla kategoriski noraida starptautiskus diktātus par pastāvīgu atrisinājumu ar palestīniešiem," viņš piebilda, sakot, ka miera vienošanās var būt rezultāts tikai "tiešām sarunām bez priekšnosacījumiem".

"The Washington Post" ziņoja, ka šis plāns sāktos ar pamieru, kas "ilgtu vismaz sešas nedēļas", un amatpersonas cerot, ka vienošanās var tikt panākta pirms musulmaņu svētā ramadāna mēneša sākuma 10. martā. 

Vienošanās ietvertu karadarbības pauzi, "Hamās" sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu un laika grafiku palestīniešu valsts izveidošanai.

"Mēs nekad nepiekritīsim šādam plānam, kas patiesībā saka, ka palestīnieši pelnījuši balvu par viņu izdarīto briesmīgo slaktiņu," sociālo mediju platformā "X" rakstīja Smotričs, nosaucot palestīniešu valsti par "eksistenciālu draudu Izraēlas valstij". 

KONTEKSTS:

2023. gada 7. oktobra rītā palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā nogalināti vairāk nekā 1100 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.

Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.

Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti līdz pat 1,9 miljoniem cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.

Kopš 2023. gada oktobra sākuma Gazas joslā karadarbības dēļ bojā gājuši vairāk nekā 25 tūkstoši tās iedzīvotāju, apgalvo "Hamās" pārvaldītā Veselības ministrija.

Izraēlas intensīvajos uzlidojumos bojātas plašas apdzīvotas teritorijas Gazā – aptuveni puse ēku, tostarp skolas un medicīnas iestādes, zem kurām atradušies "Hamās" teroristu izveidotie tuneļi un komandcentri.

Telaviva apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga. 

Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti