Kosovas un Serbijas attiecībās jauns saasinājums pēc policistu aizturēšanas

Jauns konflikts starp Serbiju un Kosovu šonedēļ atkal saasinājis spriedzi abu pušu starpā. Belgrada arestējusi trīs Kosovas policistus, un Priština šo soli nodēvējusi par nolaupīšanu un aizliegusi Serbijas transportlīdzekļiem šķērsot robežu. 

Pēc trīs Kosovas policistu aizturēšanas turpina saasināties Kosovas un Serbijas attiecības
00:00 / 03:03
Lejuplādēt

Spriedze starp abām pusēm no jauna uzliesmoja jau maija beigās, kad Kosovas varasiestāžu mēģinājumi panākt albāņu iecelšanu mēru amatos pamatā serbu apdzīvotajās municipalitātēs izsauca nemierus, kuru laikā ievainojumus guva 30 NATO miera uzturētāji. Lai gan situācija pierima un tika meklēti diplomātiskie ceļi situācijas normalizācijai, tomēr šonedēļ attiecības atkal saasinājušās. Tas noticis pēc trīs Kosovas policistu aizturēšanas Serbijas teritorijā. 

Serbijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka aizturētie Kosovas policisti atradās apmēram 1,8 kilometru attālumā no savas valsts robežas, viņiem bija ieroči, arī automāti, tomēr aizturēšanai viņi nepretojās. 

Serbijas valdības Kosovas biroja vadītājs Petars Petkovičs norādīja: "Serbijas policijas pretterorisma vienība šodien uzgāja un arestēja trīs smagi bruņotus Albina Kurti speciālās policijas darbiniekus. Šis teroristu grupējums tika arestēts dziļi Serbijas centrālajā daļā. Jāpiebilst, ka mūsu policisti nav iegājuši Kosovas un Metohijas teritorijā un nav pārkāpuši ANO Rezolūciju vai militāro vienošanos, jo nepārkāpa administratīvo līniju. Tie, kas pārkāpa šos starptautiskos līgumus, bija teroristi, Kosovas īpašās policijas darbinieki."

Belgrada aicina starptautiski izmeklēt notikušo, tikmēr Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs apsūdzējis Kosovu kūdīšanā uz vardarbību.

Savukārt Kosova noliedz, ka tās policisti ir pārkāpuši Serbijas robežu. Kosovas iekšlietu ministrs Dželals Svečlija paziņoja, ka policisti nolaupīti patrulēšanas laikā, kad atradās 300 metrus savas robežas pusē. Premjerministrs Albins Kurti apsūdzējis Serbijas spēkus par iebrukumu Kosovas teritorijā, tādēļ Kosovas varasiestādes aizliegušas iebraukšanu valstī automašīnām ar Serbijas reģistrācijas numura zīmēm, kā arī izteikušas aicinājumu starptautiskajai sabiedrībai steidzami palielināt spiedienu uz Serbiju.

Eiropas Savienības centieni samierināt puses nevedas

Mazināt spriedzi abu pušu starpā jau ilgstoši cenšas Eiropas Savienība. Bloka pārstāvis Peters Stano uzsvēris, ka Eiropas Savienība ir ciešā kontaktā ar abām pusēm un abas puses ir aicinātas deeskalēt situāciju, taču novērojams tieši pretējais.

"Šis "status quo" ir jāpārvar un jānonāk no krīzes menedžmenta atpakaļ pie ilgtspējīga procesa. Par spīti mūsu atkārtotiem aicinājumiem, premjeram Kurti līdz šim nav izdevies izlēmīgi reaģēt un deeskalēt situāciju. Un viņa piedāvātais piecu punktu plāns nespēj adekvāti risināt tos galvenos elementus, kas izraisīja pēdējo krīzi. Kamēr diplomātija turpinās, Eiropas Savienība ir sagatavojusi pasākumus ar tūlītēju ietekmi un tās nav sankcijas," atzīmēja Stano.

Stano skaidroja, ka pieņemtie pasākumi pret Kosovu skar politikas un ekonomikas jomu. To vidū ir, piemēram, augsta līmeņa vizīšu, kontaktu un pasākumu, kā arī finansiālās sadarbības apturēšana ar Kosovu. Šie pasākumi nav pastāvīgi un ir atceļami atkarībā no situācijas uz vietas un atkarībā no tā, cik izlēmīgus un būtiskus soļus Albins Kurti nolems spert situācijas deeskalēšanā. Dažādi soļi no Eiropas Savienības puses varētu tikt sperti arī pret Serbiju, ja tā neveiks soļus krīzes mazināšanā, taču Stano norādīja, ka šobrīd Serbija esot sākusi atvilkt daļu savu spēku no robežas ar Kosovu.

KONTEKSTS:

Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.

Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotās Krievija un Ķīna. Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.

Etniskie serbi, it īpaši Kosovas ziemeļos, ir palikuši uzticīgi Belgradai un noraida jebkādus Kosovas varas iestāžu pasākumus un centienus konsolidēt pārvaldi reģionā.

Par iemeslu kārtējam spriedzes uzliesmojumam Kosovā ir tas, ka Kosovas etnisko serbu minoritāte boikotēja aprīlī notikušās pašvaldību vēlēšanas, tāpēc kontrole vietējās padomēs nonāca albāņu rokās, kaut arī vēlētāju aktivitāte bija mazāka par 3,5%. Pēc tam Kosovas premjerministrs Albins Kurti pagājušajā nedēļā iecēla mērus, ignorējot serbu pretestību un Eiropas Savienības un ASV aicinājumus to nedarīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti