Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kas notika 2022. gada 24. februārī, Spoks devās palīgā Ukrainas aizstāvjiem un frontē pavadījis vairāk nekā pusotru gadu. Viņa specializācijas ir snaiperis un kaujas mediķis, un lielākoties viņš darbojies, glābjot ievainotos. Taču pēdējā pusgada laikā vairāk nācies darboties ar ieroci rokās.
Nogurums un daudz kritušo
Brīvprātīgais karotājs pabijis arī teritorijās, kas atgūtas no okupantiem. Viņš to raksturoja kā izdegušo zemi: "Krievu pasaule vienmēr aiz sevis to [izdegušo zemi] ir atstājusi, un arī šajā karā nekas nemainās. Sagrautas mājas, sagrautas dzīves, masu kapi. Tas ir tas, kas paliek aiz krieviem."
Tikmēr frontē karojošajiem ir liels nogurums, lai gan vēl arvien ir arī cīņasspars. Situāciju viņš raksturoja kā smagu: "Ļoti daudz kritušo, nenotiek aktīva virzība uz priekšu, kas saistās ne tikai ar karavīriem, protams, bet arī ar citām lietām. Bet arī ar pašiem karavīriem, kas jau divus gadus ir frontē bez rotācijām. Viņi tīri fiziski vairs nav spējīgi cīnīties tik labi, kā viņi to darīja pašā sākumā."
Dažādos frontes sektoros gan apstākļi atšķiras. "Ir vietas, kur ir bišku labāk un ir iespējas labāk atpūsties, ir frontes sektori, kur gandrīz vai sanāk zem klajas debess atrasties nedēļu no vietas – zem apšaudēm, dronu uzbrukumiem," stāstīja karotājs.
Viņš pastāstīja par gadījumu, kad, iespējams, kāds kolaborants nodeva Krievijas spēkiem informāciju par vietu, kur apmetās karavīri. Rezultātā uz to neilgā laikā tika palaistas divas raķetes. Tiesa, mērķēts bija slikti, un neviens negāja bojā.
Uz jautājumu par vienības karavīru bojāeju, Spoks atklāja:
"Pēdējā gada laikā gandrīz katru nedēļu no kāda atvadāmies."
Trūkst bruņojuma
Turklāt frontē trūkst aprīkojuma un munīcijas. "Visa mežonīgi trūkst, un ir nepieciešams pilnīgi viss. Mēs lēnā garā atgriežamies situācijā, kas bija kara sākumā, tikai dotajā brīdī tas būs krietni smagāk, jo mēs saskaramies ar ļoti labi aizsargātām pozīcijām. Ir jāatzīst, ka tomēr krievu armija aizsardzības pozīcijas māk veidot, un katrs uzbrukums viņu pozīcijām ir lieli tehnikas zaudējumi, cilvēku zaudējumi."
Tehnikas un munīcijas trūkums lielā mērā arī esot noteicis to, kāpēc pērn neizdevās ukraiņu pretuzbrukums.
Spoks zināja stāstīt, ka Ukrainas frontē vajadzīga smagā tehnika un artilērija, arī gaisa spēki nepieciešami. Lai gan ļoti lielas cerības ir liktas uz iznīcinātājiem F-16, ko solījušas Ukrainu atbalstošās valstis, tomēr pašlaik jautājums esot par to, vai nebūs par vēlu, kad tie ieradīsies.
Karotājs arī pastāstīja, ka rodas iespaids, ka Rietumi ir piemirsuši par to, ka Ukrainā notiek smags karš.
Ņemot vērā smago situāciju frontē, viņš atzina – lai panāktu Ukrainas uzvaru, vajadzīgs brīnums.
"Cilvēkresursus varbūt vēl izdosies savākt, bet tas būs diezgan bezjēdzīgi, ja nebūs smagās munīcijas, ieroču.
Tas ir nepieciešams, lai pamainītu situāciju," sacīja latviešu karotājs.
Mobilizācija un vadības maiņa
Ukrainu aizvien vairāk pametot arī brīvprātīgie karotāji no citām zemēm. "Uz doto brīdi neizskatās, ka tā situācija uzlabotos," viņš piebilda.
Viņaprāt, būtu svarīgi pašlaik saliedēt ukraiņu tautu. Šķērslis tam esot nogurums no kara, iespējami nepareizi politiķu lēmumi, nemitīga cīņa pret korupciju, kas ir jūtama problēma arī kara aspektā, sacīja Spoks.
Turklāt Ukrainas iedzīvotājus biedējot mobilizācija: "Ļoti saprotu, kāpēc jāmobilizē cilvēki. Bet armija dotajā brīdī – kā liels bubulis. Frontē nepieciešama rotācija, cilvēki jāsavāc. Bet jāmēģina armiju parādīt pozitīvākā gaismā."
Komentējot Ukrainas militārās vadības nomaiņu, viņš sacīja, ka ir daudz jautājumu par šo soli. "Ļoti cerams, ka ir kāds plāns, par ko mēs nezinām, kas pagriezīs situāciju pozitīvākā gaismā nekā šobrīd."
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.
