Vācijas Aizsardzības ministrijas dokumentā izklāstīts iespējamais scenārijs konfliktam starp Krieviju un NATO, kas kulmināciju sasniegtu 2025. gadā.

Izstrādātais scenārijs paredzēts plašākajām NATO mācībām kopš Aukstā kara beigām, kuras šogad paredzēts rīkot Baltijas reģionā.

Drošības apsvērumu dēļ "Bild" nav atklājis visu dokumentā esošo informāciju par paredzēto NATO karaspēka pārvietošanos un iesaistīto karavīru skaitu.

Scenārijs paredz Krievijas kiberuzbrukumu un citas hibrīdkara metodes

Saskaņā ar dokumentā izklāstīto scenāriju 2024. gada februārī Krievija īstenotu vēl vienu mobilizāciju, iesaucot 200 000 vīru. Pēc tam pavasarī sāktos jauns uzbrukums Ukrainas frontē. Ukraiņiem nesaņemot pietiekamu Rietumu palīdzību, saskaņā ar scenāriju krievi līdz jūnijam sakautu Ukrainas armiju.

Pēc tam jūlijā krievi uzsāktu uzbrukumu Rietumiem, izmatojot kiberuzbrukumus un citas hibrīdkara metodes, kas pamatā tiek pielietotas pret Baltijas valstīm.

Reaģējot uz Baltijas valstīs izraisītajām etniskajām sadursmēm, Krievija septembrī savā teritorijā un Baltkrievijā organizētu liela mēroga manevrus, kuros piedalītos 50 000 karavīru.

Saskaņā ar izklāstīto scenāriju tālāka eskalācija notiktu oktobrī, Krievijai Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalā izvietojot papildu karaspēka kontingentu un vidējas darbības rādiusa raķetes. Decembrī Suvalku koridorā tiktu izprovocēts "robežkonflikts" un "nekārtības ar daudziem upuriem".

Dokumentā izklāstītais scenārijs paredz, ka brīdi, kad ASV pēc novembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām, iespējams, palikušas bez faktiska līdera, Krievija izmantotu, lai organizētu iebrukumu NATO teritorijā, pielietojot to pašu scenāriju, kādu tā izmantoja 2014. gadā pret Ukrainu.

Saskaņā ar dokumentā izklāstīto scenāriju 2025. gada janvārī pēc Baltijas valstu un Polijas pieprasījuma tiktu sasaukta NATO padomes sēde, kurā tās paziņo par pieaugušo apdraudējumu no Krievijas puses.

2025. gada maijā NATO lemtu par atturēšanas pasākumiem un "X dienā" nosūtītu uz alianses austrumu flangu 300 000 vīru lielu kontingentu, lai novērstu iespējamo krievu uzbrukumu Suvalku koridoram no Kēnigsbergas (Karaļaučiem) un Baltkrievijas.

Izklāstītais scenārijs beigtos mēnesi pēc "X dienas", taču dokumentā nav teikts, vai saskaņā ar scenāriju NATO izdotos Krieviju atturēt no uzbrukuma.

Sārts: "Bild" mēģinājis izveidot sensacionālu rakstu

Apskatot šo rakstu, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts norādīja, ka tas ir mēģinājums izveidot sensacionālu rakstu un it kā noplūdušie plāni ir mācību scenārijs: 

"Mēs šeit runājam par "Bild" publikāciju, kas ir Vācijā zināms medijs ar dzeltenu nokrāsu. Ar acīmredzamu vēlmi radīt sensacionālus stāstus, kas ne vienmēr atbilst patiesībai. Skatoties uz to rakstu – runa ir par mācību scenāriju. Kādreiz, kad taisīja šādus mācību scenārijus, mēdza likt absolūti fiktīvas valstis un ģeogrāfiskie nosacījumi pat bija fiktīvi, bet pēdējos gados NATO un dalībvalstis precīzāk sauc gan valstis, gan ģeogrāfiskos notikumus, bet

tas nav nekas vairāk kā mācību scenārijs. Es to neuztvertu kā kaut ko nopietnu."

Sārts norādīja, ka šādi scenāriji tiek radīti, lai NATO komandvadības tos izspēlētu treniņos ar zināmu ticamības piegaršu. Viņš aicināja šādas publikācijas vērtēt kritiski, jo dažkārt tie ir arī Krievijas mēģinājumi iebiedēt un demoralizēt sabiedrību. 

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.