Roku vicināšana izvērtās pēc tam, kad opozīcijas deputāts uzlēja ūdeni premjerministram Albinam Kurti brīdī, kad viņš runāja par valdības pasākumiem, lai mazinātu spriedzi ar etniskajiem serbiem valsts ziemeļos.
The former ruling party, PDK, known for its resemblance to organized crime and corruption, has physically assaulted the democratically elected government of LVV. The LVV government is actively working to eradicate the deep-rooted crime and corruption that plagued Kosovo during… https://t.co/uhKqDqheSh pic.twitter.com/w4Yjb8Zu9n
— Vudi Xhymshiti (@VudiXhymshiti) July 13, 2023
Kamēr zālē notika vispārējs kautiņš, Kurti apsargu pavadībā tika izvests no zāles.
Vairākas opozīcijas partijas jau iepriekš kritizējušas Kurti politiku Kosovas ziemeļos, kas nu ir saspīlējusi attiecības ar galvenajiem Rietumu sabiedrotajiem.
KONTEKSTS:
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotās Krievija un Ķīna. Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Etniskie serbi, it īpaši Kosovas ziemeļos, ir palikuši uzticīgi Belgradai un noraida jebkādus Kosovas varas iestāžu pasākumus un centienus konsolidēt pārvaldi reģionā.
Par iemeslu kārtējam spriedzes uzliesmojumam Kosovā ir tas, ka Kosovas etnisko serbu minoritāte boikotēja aprīlī notikušās pašvaldību vēlēšanas, tāpēc kontrole vietējās padomēs nonāca albāņu rokās, kaut arī vēlētāju aktivitāte bija mazāka par 3,5%. Pēc tam Kosovas premjerministrs Albins Kurti pagājušajā nedēļā iecēla mērus, ignorējot serbu pretestību un Eiropas Savienības un ASV aicinājumus to nedarīt.
