Zalužnija neveiksmīgais raksts
Šobrīd plaši tiek apspriests Ukrainas armijas virspavēlnieka Valērija Zalužnija vēstījums rakstā par kara ieiešanu jaunā posmā, kļūstot par pozicionālo karu, kāds bija Pirmais pasaules karš. Daļa ekspertu vērtē, ka tas nav bijis pārāk veiksmīgs gājiens.
"Es teiktu, ka ir arī jautājumi, kādēļ šis paziņojums ir nācis klajā un vai tas ir bijis īsti gudri. Ir skaidrs, ka šobrīd uz frontes līnijas nenotiek milzīgs progress ne vienā, ne otrā pusē, un izskatās, ka ziemā, kā vienmēr, varētu būt grūti.
Drīzāk tā kopbilde tagad ir nevis par to, ka Ukraina ieņems vai atgūs savu teritoriju, bet par to, ka no jauna sāksies izturības spēle. Un, lūk, tagad nāk šis paziņojums no Zalužnija, kāpēc tas ir nepieciešams?" sprieda Bērziņa.
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Protams, Ukrainai joprojām ir nepieciešama palīdzība gan no Eiropas, gan ASV un citām partnervalstīm. Skaidrs, ka ar to, kas ir dots līdz šim, nav bijis pietiekoši, taču virspavēlnieka raksts radījis lielu pesimisma sajūtu par notiekošo.
"Karš, kāds tas šobrīd izskatās, prasa ārkārtīgi daudz. Lai varētu ar laiku uzvarēt, ir nepieciešami jauni ieguldījumi un jaunas tehnoloģijas, bet tas, ko Zalužnijs prasa šajā rakstā, ka vajag tikai šīs piecas lietas, bet katra tā lieta daudziem liekas kā kosmoss. Nav runa par to, ka vajag vēl 10 raķetes vai 10 lidmašīnas. Tie pieprasījumi, kuri parādās šajā rakstā, ir īpaši nopietni," norādīja Bērziņa.
Līdz ar to Zalužnija rakstam bija pretējs efekts – daudzi, ieraugot milzu prasības, sāka uzdot jautājumu – vai Rietumi vispār spēs tās ilgtermiņā nodrošināt?
Uz jau esošā fona, kad politiķu uzmanību prasa arī notiekošais Izraēlā un Ķīnas darbības, tas rada labu izdevību skeptiķiem apšaubīt Ukrainas spējas.
"Tas nav Ukrainas interesēs šobrīd – dot iemeslu kādam Rietumos domāt, ka Ukraina netiks galā.
Rakstam nav bijis labs efekts. Īpaši Vašingtonā, kur ir cilvēki, kas saka – paskaties, mums ir labāki draugi un sabiedrotie Izraēlā, kuri neprasa tādu palīdzību un paši var.
Pēc tam Vašingtonā sanāk vēl lielāks darbs pierādīt, ka Ukrainai ir ceļš uz NATO, uz Eiropas Savienību, ka Ukraina ir normāla un būs normāla Eiropas valsts, ka atbalstīt Ukrainu šajā cīņā ir morālā atbildība, bet arī stratēģiska interese gan ASV, gan Eiropai. Nav labi, ka tad, kad notiek tik daudz, vēl kaut kas tik pesimistisks parādās no Ukrainas pašas," skaidroja Bērziņa.
ASV prioritātes
Šajās dienās ūdeņos ap Taivānu notikušas ļoti plašas Ķīnas rīkotas mācības, Ķīna faktiski izmēģina Taivānas aplenkšanu ar aviācijas bāzes kuģiem un vēl daudz ko citu. Tur pat blakus tik pat aktīvi rosās ASV, Japāna un Dienvidkoreja, rīkojot savas mācības.
"Visu laiku Ķīna pārbauda, kāda būtu reakcija no Rietumiem, ja Ķīna kaut ko mēģinātu Klusajā okeānā attiecībā uz Taivānu.
Es teiktu, ka lielākās bažas no visām, kas ir Vašingtonā, jautājums, par kuru katrā ārpolitikas sarunā prasa, kā arī ir lielākā ilgtermiņa prioritāte – tā ir Ķīna un draudi, ka Ķīna iebruks Taivānā, ka tādā gadījumā ASV nāktos tieši iesaistīties karā. Ķīnas jautājums ir ļoti liela prioritāte Vašingtonā," uzsvēra Bērziņa.
Klusā okeāna reģions ASV ir stratēģiski ļoti nozīmīgs. Kamēr par Ukrainu vairāk satraucas demokrāti, par Taivānas drošību – republikāņi. Vienlaikus, ņemot vērā Krievijas un Ķīnas lielo draudzību, abi šie jautājumi savijas kopā.
"Labums ir tāds, ka tad, kad Pārstāvju palātas spīkers Džonsons nāca pie varas, viņš teica, ka Krievijai ir jāzaudē, jo tā būtu mācība Ķīnai. Ķīnas un Krievijas lielā draudzība nozīmē, ka Ukraina nav kaut kur viena pati stūrītī, bet, ka šīs lietas ir saistītas.
Tādēļ nevar pavisam atstāt Ukrainas vai Krievijas jautājumu, pat republikāņi netaisās to darīt, bet ir ļoti grūti noturēt uzmanību. Ukrainai ir jācīnās, lai tā noturētu sevi kā vienu no prioritātēm," atzina Bērziņa.
Šobrīd ASV un arī pārējās pasaules uzmanību prasa trīs jautājumi – Eiropas drošība (tostarp karš Ukrainā), Klusā okeāna reģions un Ķīnas draudi Taivānai, kā arī Tuvie Austrumi.
"Mums svarīgi, lai Tuvie Austrumi nebūtu atkal absolūtā [ASV] prioritāte, kā Irākas kara laikā, lai noturētos uzmanība vairāk uz Krievijas draudiem un Ķīnu. Ilgtermiņā tas būs ārkārtīgi svarīgi," skaidroja Bērziņa.
Jau šobrīd ASV politikā notiek spraigas diskusijas par to, kam un kā piešķirt palīdzību. Kamēr daļa politiķu, tostarp prezidents Baidens, vēlas Izraēlai un Ukrainai sniegto palīdzību apkopot vienā lielā paketē, lai to būtu iespējams pieņemt ar vienu lēmumu, citi palīdzību Izraēlai cenšas izvirzīt priekšplānā un Ukrainas jautājumu skatīt atsevišķi, kas nozīmē vilkt lēmumu pieņemšanu garumā.
