Taču ne uz palikšanu. Lielbritānijas likumdošana aizliedz nacionālajiem muzejiem atdot atpakaļ tā dēvētos "strīdus priekšmetus". Šāds termins dots artefaktiem, kas teorētiski to aizvešanas brīdī atradās Britu impērijas teritorijā, bet patiesībā bija citu tautu vēsturiskie priekšmeti.
Taisnīguma atjaunošana
Tas lielā daļā šo tautu cilvēku radījis vairāk nekā gadsimtu ilgu dusmu un aizvainojuma vilni.
"Šie objekti ir mūsu vēsture, tie mūs raksturo. Tie ir vizuāli piemēri mutvārdu sabiedrībai, kas bija Asantes karaļvalsts, un nozīmēja ļoti daudz cilvēkiem, kuri šos artefaktus radīja.
Tiem vajadzētu atgādināt mūsdienu paaudzei, kāda bija pagātne un kāda varētu būt nākotne," stāsta Ganas vēsturnieks, galvenais sarunu vedējs Aivors Adžemans Dia.
Vairāki no artefaktiem, kas dosies tālajā ceļā, ir Ganas vēsturē ļoti nozīmīgi un pat karaliski. Vien no tiem ir Mpomponso zobens. Tas radīts pirms vairāk nekā 300 gadiem Asantes karaļvalstī, kas bija pirmskoloniālisma perioda valsts mūsdienu Ganas teritorijā.
Zobenu izmantoja Asantes monarhi, lai zvērētu uzticību saviem pavalstniekiem, tāpat Asantes augstmaņi pie tā zvērēja uzticību karalim. Zobens bija tik ļoti svarīgs Asantes kultūrai, ka 1900. gadā tika izgatavota tā replika, taču oriģināls teju 150 gadus atradās Britu muzejā.
"Šī ir ļoti emocionāla situācija. Cilvēki atceras pagātni ar dalītām jūtām. Jo artefaktus izzaga, nereti vardarbīgā un asiņainā ceļā, un cilvēki, kuri šos dārgumus radīja, paši zaudēja savu dzīvību asiņainajos koloniālisma karos," norāda Ganas vēsturnieks Dia.
Vēsturiskie priekšmeti Ganā ir ļoti gaidīti
Lielākā daļa šo artefaktu nonāca Londonas muzejos pēc vairākiem asiņainiem britu un asantu kariem, kuri ilga vairāk nekā simts gadus līdz pat 1900. gadam, kad Asantes karaļvalsts tika pilnībā sakauta un pakļauta.
Mūsdienu Gana, lai arī ir republika, joprojām saglabājusi vairākas senās tradīcijas.
Vēsturiskajā Asantes reģionā joprojām reģiona vietvaldis ir karalis no senās monarhu dzimtas.
Tādēļ vēsturiskie priekšmeti, kas atgriezīsies Ganā, šeit tiek īpaši gaidīti. Tiesa, artefaktu atgūšanas process nebija ātrs un viegls.
Birokrātija, vairāku muzeju un varasiestāžu neieinteresētība, kā arī vēlme paturēt artefaktus Lielbritānijas muzejos būtiski kavēja procesu. Nereti šīs nesaskaņas uz laiku pilnībā pārtrauca dialogu.
Dārgumi paliek Lielbritānijas īpašumā
Taču pēc neatlaidīgiem Ganas muzeju darbinieku un varasiestāžu pūliņiem izdevās izveidot auglīgu dialogu ar Britu muzeju, kā arī Viktorijas un Alberta muzeju.
"Mums ir atbildība pret artefaktu izcelsmes valstīm. Ir jādomā, kā mūsdienās varam godīgi dalīties ar šiem priekšmetiem. Taču man neliekas, ka visi Lielbritānijas muzeji būs ar mieru šādām iniciatīvām, ja mums izdosies izveidot līdzīgas apmaiņas programmas," spriež Viktorijas un Alberta muzeja direktors Tristrams Hants.
Muzeja pārstāvis gan uzsver, ka šī nav restitūcija, lai apietu likumu. Līdz ar to, lai arī artefakti atradīsies Ganas muzejā, tie joprojām būs Lielbritānijas īpašums.
LTV raidījums "Pasaules panorāma" sazinājās ar Britu muzeju, lai lūgtu komentēt artefaktu nogādāšanu Ganā, taču muzejs nevēlējās sniegt komentārus, norādot, ka publiskajā telpā ir pateikuši visu, ko vēlējušies šajā sakarā teikt.
Par artefaktu nodošanu Ganai nesen paziņoja arī ASV rietumkrasta pilsētā Losandželosā esošais Foulera muzejs. Taču viņi nolēmuši atdot priekšmetus pavisam, turklāt nododot tos Asantes karaļa īpašumā.
