Turpinoties Krievijas karam Ukrainā, Latvijā jo īpaši svarīga ir sabiedroto klātbūtne un atbalsts. Kanāda ir viena no tām un bija arī starp pirmajām NATO valstīm, kas ratificēja Latvijas iestāšanās līgumu aliansē. Turklāt Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā tiks palielināta līdz brigādes līmenim.
Taču arī personiskā līmenī, kā "Pasaules panorāmai" sacīja Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā komandieris Vinss Kiršteins, mūsu valsts ir ļoti īpaša.
Vinss iepriekš dienējis Latvijā no 2019. līdz 2021. gadam, bijis Latvijas bruņoto spēku Sauszemes mehanizētās kājnieku brigādes komandiera vietnieks.
Tad gadu pavadīja Kanādā un jau pagājušā gada vasarā atgriezās Latvijā, lai stātos Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā komandiera amatā. Šajā laikā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā treniņu procesā īpašu izmaiņu nav, taču attieksme šobrīd ir jau cita, teica Kiršteins.
"Līdz tam brīdim Krievija bija drauds, bet nebija demonstrējusi draudus tādā mērā, kā mēs to redzējām 2022. gada februārī. Un tas patiešām padarīja to ļoti reālu visām pārējām NATO dalībvalstīm. Latvija to saprata jau no paša sākuma," stāstīja Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā komandieris. "Tas bija viens no galvenajiem vēstījumiem, ko saņēmu, kad šeit biju pirmo reizi. Ka tas ir kaut kas, ko Latvija zina jau gadiem un ir teikusi gadiem, bet tad to saprata arī visi pārējie.
Daudz Ukrainas karogu un krietni mazāk automašīnu ar Krievijas numurzīmēm, tā redzamākās pārmaiņas Rīgā vērtēja Kiršteins.
"Un tas joprojām turpina mainīties. Es tiešām pamanīju attieksmi, kad staigāju pa ielu militārajā formā. Kad es šeit biju pirmos divus gadus, cilvēki bija ļoti draudzīgi.
Tagad mūs vairāk atpazīst, jo esam šeit kā daļa no NATO. Un arī iemesls, kāpēc mēs šeit esam, visiem ir kļuvis daudz skaidrāks," stāstīja militārpersona.
"Mēs šeit esam izveidojuši lieliskas attiecības. Lielākā daļa Kanādas armijas te bijusi rotācijā pēdējo sešu gadu laikā."
Jautāts, vai apdraudējuma gadījumā karavīri no citām NATO valstīm, toskait Kanādas, gatavi aizstāvēt Latviju, Kiršteins atbildēja pārliecinoši pozitīvi.
"Pilnīgi noteikti. Es domāju, tā ir NATO būtība. Tāpēc mēs esam šeit. Tā absolūti ir aizsardzības alianse. NATO uzsver, ka sargās katru collu. Mēs esam šeit, lai atturētu Krieviju, liktu tai divreiz padomāt par robežas šķērsošanu. Bet, ja viņi tomēr nolemj šķērsot robežu, tad mūsu misija ir aizstāvēt, un tas ir tas, kādēļ esam šeit, un tas ir tas, ko mēs spējam paveikt."
Jūlijā Latvija un Kanāda parakstīja ceļa karti par Kanādas vadītās paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas palielināšanu no bataljona līdz brigādes līmenim.
Taču darba vēl daudz – tehnika un to pavadošais personāls jāieved pakāpeniski. Kamēr nav izbūvēts Sēlijas militārais poligons, pagaidām tam visam nemaz nav vietas. Plānots, ka brigāde savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam.
"Mēs joprojām strādājam pie šiem plāniem. Karaspēka pārvešana ir tā vienkāršā daļa. Taču tā būs pilna mehanizētā brigāde. Milzīgs transportlīdzekļu skaits," Kiršteins skaidroja.
Komandieris arī pauda, ka ir ārkārtīgi priecīgs par iespēju atgriezties šeit, Latvijā.
"Man tik daudz kas patīk šeit, Latvijā. Kad biju šeit iepriekš, teicu, ka galvenās lietas, kā man pietrūks, ir cilvēki, ēdiens un makšķerēšana.
Ir tik labi atgriezties. Dzīvojot ļoti tuvu Rīgas Centrāltirgum, iespēja atkal dabūt visu svaigu un iegūt visas latviešu receptēm pareizās sastāvdaļas, piparkūkām un visam citam.
Mēs to pašu mēģinājām, kad bijām Kanādā, un mums bija jālūdz draugiem, lai viņi mums nosūta sastāvdaļas no Latvijas uz Kanādu, lai mēs varētu pagatavot dažas no lietām, kas mums patika, kamēr bijām šeit."
Kad Vinss iepriekš dienēja Latvijā, lielākā daļa kolēģu runāja latviešu valodā. Tādēļ arī viņš nolēma apgūt valodu. Tiesa, gadu esot prom un ikdienā latviski nerunājot, prasmes esot nedaudz ierūsējušas.
"Es domāju, ka tas bija labāk pirms tam. Tāpēc, ka tagad manā štābā ir tikai kanādieši, mēs runājam angļu un franču valodā," komandieris stāstīja latviešu valodā. "Mana sieva runā latviešu valodā katru dienu – Centrāltirgū, veikalā. Viņa runā labāk nekā es tagad, bet es turpinu praktizēties katru dienu. Un katru dienu ir labāk un labāk. Pirms tam – jā, bija skolotāja divas reizes katru nedēļu. Bet tagad man nav laika.
Kad Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu, Kanādā 11. novembrī ir Piemiņas diena. Tā tiek atzīmēta kopš Pirmā pasaules kara beigām, lai godinātu bruņoto spēku dalībniekus, kuri gājuši bojā, pildot dienesta pienākumus.
"Es ceru, ka šī ir iespēja maniem karavīriem, un arī ne tikai latviešu karavīriem, bet arī latviešu tautai saprast, ka mēs visi pieminam [kritušos karavīrus]. Kanādiešiem tas ir mūsu karavīru zaudējums, kuri cīnījās par pasaules brīvību, un latviešiem tā ir cīņa par neatkarību. Un to mēs 11. novembrī varam darīt kopā. Un 18. novembrī varam svinēt Latvijas neatkarību."
