"Problēmas ir jārisina šodien. Jo karš notiek šodien," otrdien Berlīnē teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis, uzrunājot simtiem cilvēku, kas sapulcējušies uz gadskārtējo Ukrainas atjaunošanas konferenci. Viņš lūdza rietumvalstis Ukrainai nodrošināt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu un palīdzību energoinfrastruktūras atjaunošanai, kas smagi cietusi Krievijas raķešu triecienos pēdējos mēnešos.

"Krievijas uzbrukumos ar raķetēm un bezpilota lidaparātiem ir iznīcināti deviņi gigavati no mūsu elektroenerģijas ražošanas jaudas. Ņemot vērā, ka enerģijas patēriņš pagājušajā ziemā bija 18 gigavati, tas nozīmē, ka esam zaudējuši pusi no tā.  Skaitļi varētu neko daudz neizteikt, bet 9 gigavati... Berlīnes patēriņš ir gandrīz divi gigavati. Minhenē ap trīs gigavatiem. Esam zaudējuši daudz vairāk enerģijas jaudas nekā nepieciešams šādām lielām pilsētām," sacīja Zelenskis.

Konferencē tika parakstītas vairākas vienošanās ar Ukrainu, arī no Eiropas Komisijas puses – priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš norādīja, ka cita starpā vienošanās, kas paredz ļaut Ukrainai vienkāršāk piekļūt Eiropas Savienības programmu līdzekļiem un par privāto investīciju piesaisti Ukrainai ar garantijām. Tā kā Ukrainas finansējuma nepieciešamība ir liela, tad palīdz jebkura veida papildu finansējuma programmas, teica Dombrovskis. Tāpat arī turpinās līdzšinējā atbalsta piešķiršana.

"Jau šomēnes mēs izmaksāsim Ukrainai nākamo daļu no Ukrainas atbalsta programmas 1,9 miljardu eiro apmērā.

Šomēnes plānojam izmaksāt, vai pareizāk sakot, piešķirt arī pirmo maksājumu no peļņas no Krievijas iesaldētajiem aktīviem – tie ir 1,5 miljardi eiro, kurus dalībvalstis varēs izmantot militārā ekipējuma iegādei, lai to sūtītu uz Ukrainu," sacīja Dombrovskis.

"Un kopumā novērtējums ir, ka šim gadam Ukrainas finansējuma nepieciešamība ir nosegta – atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda novērtējumam. Bet mēs redzam, ka situācija attīstās, un Krievija turpina savu agresiju un arī turpina postīt Ukrainas kritisko infrastruktūru, līdz ar to arī šī finansējuma nepieciešamība var pieaugt. Principā no starptautiskās sabiedrības ir gatavība reaģēt un šo palīdzības apjomu nepieciešamības gadījumā arī palielināt," viņš turpināja.

Latviju šajā konferencē pārstāvēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš teica, ka sanāksmes būtība ir ne tikai veicināt investīcijas un atbalstu Ukrainai, bet arī ekonomisko saišu veicināšanu abpusēji.

"Mums arī šodien, vēl pirms Zelenska uzrunas jau bija divpusējās tikšanās ar vairākiem Ukrainas ministriem, ar kuriem mēs arī aprunājām jau nākošos soļus tieši enerģētikas jomā, kādā veidā mēs varam sadarboties, nodot zināšanas. Vai arī vienkārši, kur mēs varam koncentrētāk sniegt to palīdzību, kuru mēs sniedzam šobrīd, lai Ukraina pēc iespējas labāk sagatavotos ziemai," viņš pauda.

Atrodoties Berlīnē, Zelenskis uzrunāja arī Vācijas parlamentu Bundestāgu, kur pateicās par līdz šīm sniegto atbalstu. Zelenskim šis ir tikai sākums intensīvai diplomātijas nedēļai. Vēlāk šonedēļ viņš dosies uz G7 valstu samitu Itālijā, un pēc tam miera samitu Šveicē, kurā būs pārstāvētas aptuveni simts valstis, un kur Ukraina centīsies panākt globāli diplomātiskus kopsaucējus ceļam uz ilgstošu un taisnīgu mieru.

Ukraina pēc šī samita no saviem partneriem sagaida ne tikai militāru atbalstu, bet arī atbalstu, kas saistīts ar valsts atjaunošanu. Valsts atjaunošana notiek gan tagad – paralēli karadarbībai atjaunojot, piemēram, mājas, ūdensvadus, slimnīcas un elektrotīklus, gan ārkārtīgi daudz būs nepieciešams darīt arī pēc kara beigām.

Saprotams, ka tas viss izmaksā arī milzīgas naudas summas. Taču šī nav donoru konference – Berlīnē notiekošā pasākuma mērķis nav piesaistīt naudu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc ierašanās Vācijas galvaspilsētā norādīja, ka viņa galvenā

prioritāte divu dienu ilgajā konferencē ir rast steidzamus risinājumus Ukrainas enerģētikas sektora aizsardzībai pret regulārajiem Krievijas raķešu un dronu uzbrukumiem.

Zelenskis aicināja sabiedrotos piegādāt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai Ukraina varētu sekmīgāk aizstāvēties pret turpmākiem uzbrukumiem. Bet ASV atcēlušas aizliegumu piegādās savus ieročus speciālo uzdevumu brigādei "Azov", lēmis ASV Valsts departaments. "Azov" izturējusi departamenta pārbaudi par cilvēktiesību pārkāpumiem karadarbības zonās. Aizliegums piegādāt ASV ieročus bija spēkā apmēram desmit gadus, un

tagad "Azov" karavīriem būs pieejama tāda pati ASV militārā palīdzība kā jebkurai citai Ukrainas vienībai.

Tikmēr Vācijas attīstības ministre Svenja Šulce uzsvērusi, ka uzdevums atbalstīt Ukrainas atveseļošanos īstermiņā un ilgtermiņā ir pārāk liels, lai to risinātu tikai valdības.

"Mēs uzaicinājām ne tikai valstu vadītājus vai tos, kas ierasti šādās konferencēs piedalās. Mēs uzaicinājām arī pilsonisko sabiedrību, pašvaldību pārstāvjus un biznesa pārstāvjus. Jo vajadzīgi ir visi. Nepietiek ar to, ka iesaistītas ir tikai valdības. Mums ir nepieciešama pilsoniskā sabiedrība, pašvaldības un biznesa kopiena, lai palīdzētu atjaunot Ukrainu," viņa teica.

Konferences darba kārtība neietver tikai jautājumus par kādu fizisku objektu atjaunošanu. Runa ir arī par dažādu reformu īstenošanu Ukrainas ceļā uz Eiropas Savienību.

Un pirmo reizi konferencē uzsvarus liks uz sociālo un sabiedrības atveseļošanos, pievēršoties tādām jomām kā izglītība un veselība, kā arī pašvaldību un reģionu atveseļošana. Pagājušajā gadā tādā pašā konferencē, kas notika Londonā, Ukrainas sabiedrotie nemilitārajā palīdzībā apsolīja vairākus miljardus dolāru. Tie bija paredzēti, lai atjaunotu valsts infrastruktūru, cīnītos pret korupciju un palīdzētu bruģēt Kijivas ceļu uz dalību Eiropas Savienībā.

Zelenskim ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu trešdien arī gaidāmas divpusējas sarunas par Vācijas atbalstu Ukrainai, un vēlāk pēcpusdienā kara plosītās valsts prezidents arī teiks runu Vācijas parlamentā.

Konferences priekšvakarā gan izskanējušas ziņas par kādu skandālu, kas tieši saistīts ar Ukrainas atjaunošanas plāniem.

Dienu pirms pasākuma no amata atkāpās Ukrainas atjaunošanas valsts aģentūras vadītājs Mustafa Najems. Savu lēmumu viņš pamatoja ar sistemātisku Ukrainas valdības iejaukšanos viņa darbā.

Najems uzsvēra, ka viņa aģentūras budžets ir samazināts, projektus aizkavējusi pārmērīga dokumentu kārtošana, kā arī samazinātas viņa kolēģu algas. Tāpat viņš kritizēja valdības kavēšanos apstiprināt Eiropas Investīciju bankas piešķirta 150 miljonus dolāru vērta aizdevuma novirzīšanu kritiskās infrastruktūras projektu īstenošanai.

Najems arī tieši vainoja premjerministru Denisu Šmihaļu par to, ka viņš šonedēļ liedza Najemam doties uz Berlīnes konferenci. Jāpiebilst, ka kopš Oleksandra Kubrakova atlaišanas maijā Ukrainā nav atrasts rekonstrukcijas jautājumu ministrs.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.