Harkiva ir viena no Ukrainas pilsētām, kam ļoti trūkst "Patriot" pretgaisa aizsardzības iekārtu. Bez atbilstošiem ieročiem Ukrainai ir grūti aizsargāt šo teritoriju, kas jau trešo nedēļu cieš no intensīviem un ļoti smagiem postījumiem.

Iedzīvotājus modina gaisa trauksmes skaņas

Teju katru dienu Krievija rīko jaunus uzbrukumus Harkivai ar raķetēm, droniem un vadāmajām aviobumbām. Tiek nodarīti arvien jauni un jauni postījumi, kamēr Harkiva vēl nav atkopusies no 22. marta iznīcinošā uzbrukuma, kura rezultātā Harkiva tika atstāta pilnīgā tumsā, aukstumā un bez ūdens.

Krievijas spēki arī ceturtdien īstenoja kārtējo plaša apmēra raķešu un dronu uzbrukumu Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai.

No okupantu palaistajiem 40 droniem Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 39. Taču no 42 raķetēm notriekt izdevās vien 18. Krievijas spēki izmantoja dažāda veida raķetes, kuras palaida gan no lidmašīnām, gan arī no zemes.

Ukrainas ģenerālštāba pārstāvji ziņo, ka uzbrukumu mērķi bija kritiskās infrastruktūras objekti. 

Vissmagākie postījumi nodarīti Harkivas apgabalā, kur fiksēti vismaz 10 trāpījumi. Postījumi nodarīti arī Kijivas, Odesas, Zaporižjas un Ļvivas apgabalos.

Netālu no galvaspilsētas Kijivas iznīcināta Tripilskas termoelektrostacija, kas ir lielākā reģionā un nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet arī Čerkasu un Žitomiras apgabaliem.

Varasiestādes gan ziņo, ka cilvēki bez elektrības nepaliks, jo Ukrainā ir vienota energosistēma. Taču turpmākas šādu uzbrukumu sekas varētu piespiest Ukrainu ieviest elektroenerģijas piegādes ierobežojumus.

Neilgi pēc četriem no rīta visā valstī tika izsludināta gaisa trauksme, kas brīdināja par iespējamu raķešu uzbrukumu. Ap pieciem no rīta arī atskanēja pirmie sprādzieni Harkivā, Zaporižjā, Ļvivā, Kijivas apgabalā un citviet.

Kopumā Krievija šonakt uz Ukrainu raidīja 38 dažāda tipa raķetes, no kurām 18 izdevās notriekt. Krievija arī uzbruka ar 40 "Shahed" droniem, no kuriem 39 tika notriekti.

Mēģina atjaunot stabilu elektroapgādi

Šīs nakts uzbrukumā Krievija atkal mērķēja pa "Ukrenergo" kritisko infrastuktūru.

"Mums šobrīd vajag izdarīt visu nepieciešamo, lai ātri stabilizētu situāciju attiecībā uz elektroapgādi, lai varētu atkal atgriezties pie plānveida elektrības atslēgumiem.

Lai cilvēki varētu zināt, cik stundu dienā viņiem nebūs elektrības," vēsta Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Olegs Sinegubovs.

"Bez šādiem atslēgumiem mēs šobrīd nevarēsim iztikt, jo apgabalā energoģenerācijas iespējas ir ļoti ierobežotas. Nesaucot nekādus termiņus, skaitļus vai datumus, lai neinformētu par to okupantus, bet mēs izdarīsim visu maksimāli ātri, lai mūsu cilvēki atkal saņemtu elektroenerģiju un faktiski dzīvošana un darbs pilsētā atgrieztos piemērotos apstākļos."

Pašvaldība cenšas palīdzēt iedzīvotājiem

Ārvalstu mediji spriež, ka Krievija apņēmusies padarīt Harkivu par "pelēko zonu", kas vairs nav piemērota dzīvošanai. Taču pilsētā joprojām mīt ap 1,3 miljoniem iedzīvotāju. Un pilsētas vadība dara visu iespējamo, lai palīdzētu harkiviešiem izdzīvot šo smago periodu.

"Šodien strādā 174 pašvaldības "Nesalaužamības punkti". Tie ir atvērti un cilvēki var tos izmantot. Šie punkti ir sevi attaisnojuši, cilvēki tos izmanto – tur var uzlādēt telefonus, pabūt tur, iedzert siltus dzērienus. Papildus tm mums strādā punkti, kuros tiek bez maksas dalīts ēdiens. Katru dienu mēs gatavojam ēdienu aptuveni 40 tūkstošiem cilvēku," vēsta Harkivas mērs Ihors Terehovs.

Krievijas uzbrukumos nodarīto postījumu dēļ Harkivā atkal nestrādā metro, bet pilsēta organizē papildu autobusu satiksmi. Savukārt galvaspilsētā Kijivā medicīnas iestādes darbu nav pārtraukušas, jo ir apgādātas ar ģeneratoriem. Arī Kijivas pazemes skola bērniem turpina darbu.

Harkivieši ir nesalaužami

Pēdējo nedēļu laikā plašu atbalstu Harkivas apgabalam sniedz citas Ukrainas pilsētas, piemēram, no Hersonas harkiviešiem nupat piegādāts liels skaits ģeneratoru, kas Hersonai šobrīd nav vajadzīgi.

Harkivas mērs vēsta, ka nesekmīgi ir arī Krievijas centieni dezorientēt Harkivas iedzīvotājus sociālajos tīklos ar dažādām viltus ziņām, kas šajās dienās ļoti aktīvi cirkulē, piemēram, par to, ka cilvēki masveidā pamet Harkivu.

"Protams, nav nekādas panikas. Visas šīs apšaudes un visas tās viltus ziņas, ko krievi izplata, – tā ir fronte. Tā ir informatīva fronte, kas mērķēta uz to, lai cilvēkiem būtu ļoti smags noskaņojums.

Taču viņi nevarēs salauzt harkiviešu garu. Harkiva ir nesalaužama, un harkivieši ir nesalaužami. Mēs noteikti izturēsim visus tos izaicinājumus, ar kuriem šobrīd saskaramies."

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc šodienas uzbrukumiem atkārtoti atgādināja, cik kritiski svarīgi ir, lai Ukraina šobrīd saņemtu atbalstu. Ukrainai nepieciešamas pretgaisa aizsardzības ieroči, nevis acu pievēršana un ilgas diskusijas, pauda Zelenskis.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.