Ziņojumā secināts, ka šobrīd vislielākajam riskam ir pakļautas Dienvideiropas valstis.
Jārīkojas nekavējoties
Eiropas Klimata riska novērtējums ir pirmais detalizētais ziņojums, kas pēta eiropiešu gatavību klimata pārmaiņu radītajām sekām. Tajā ir atklāti 36 galvenie klimata riski, kas sadalīti piecās jomās: ekosistēmas, pārtika, veselība, infrastruktūra, kā arī ekonomika un finanses.
🆕The EEA's first #EUCRA - European #ClimateRisk assessment is out. It identifies 36 major climate risks for Europe within 5 broad clusters: ecosystems, food, health, infrastructure, and economy & finance.
— EU EnvironmentAgency (@EUEnvironment) March 11, 2024
Find out more:https://t.co/m4CJoLBOb0 pic.twitter.com/rPCfSKhbiD
Astoņi no šiem riskiem prasa nekavējošo rīcību. Galvenokārt tie skar ekosistēmu stāvokli, cilvēku un infrastruktūras aizsardzību pret karstumu, plūdiem un meža ugunsgrēkiem, kā arī Eiropas finanšu solidaritātes mehānismu uzlabošanu.
Lai atgādinātu, ka politiķiem ir jādara vairāk cīņai ar klimata pārmaiņām, aktīviste Grēta Tūnberga ar domubiedriem pirmdien bloķēja divas galvenās ieejas Zviedrijas parlamentā.
Right now young people are blocking the Swedish parliament to draw attention to that the climate crisis and underlying social injustices are killing people, and the situation is only getting worse.
— Greta Thunberg (@GretaThunberg) March 11, 2024
We've had enough of those in power not listening to the science and our voices 1/6
"Mēs tajā saskatām mūsu demokrātisko pienākumu, jo pilsoņiem demokrātiskā sabiedrībā ir jārīkojas, ja ievēlētie pārstāvji dara kaut ko, kas rada tiešu kaitējumu un pakļauj cilvēku dzīvību un drošību riskam," vēsta Tūnberga.
"Tādēļ mēs esam izvēlējušies rīkoties. Mēs negribam te sēdēt.
Bet mums ir pienākumus rīkoties, jo planēta atrodas ārkārtas stāvoklī.
Dzīvot demokrātiskā sabiedrībā, kur pastāv izteiksmes brīvība un kur var protestēt, ir privilēģija. Tādēļ mums tas ir jāizmanto."
Zinātnieki iesaka samazināt gaļas lietošanu uzturā
Eiropas Vides aģentūras zinātnieki ir secinājuši, ka jūras un piekrastes ekosistēmas ir pakļautas vislielākajām riskam, tādēļ to aizsardzība šobrīd ir prioritāra. Savukārt pārtikas ražošanas jomā lielus riskus rada sausums, kas Dienvideiropā jau sasniedz kritiskas robežas. Tas var ietekmēt arī citus reģionus.
Tādēļ zinātnieki iesaka iedzīvotājiem samazināt gaļas izstrādājumu lietošanu uzturā, tā vietā priekšroku sniedzot dažādiem augu valsts produktiem.
Karstums var ietekmēt arī enerģētikas sistēmas, jo, piemēram, atomelektrostacijas ir atkarīgas no ūdens, kas nepieciešams dzesēšanai. Bet karstuma laikā ūdens līmenis upēs un ezeros var kritiski pazemināties.
Lai efektīvi sagatavotos klimata pārmaiņu radītājiem riskiem, zinātnieki iesaka aktīvāk iedzīvināt jau esošos likumus. Ir būtiski arī uzlabot sadarbību starp Eiropas Savienības politiķiem, valstu valdībām un pašvaldībām.
