Līdz šim grupējuma "Hamas" uzbrukumos Izraēlā gājuši bojā vismaz 900 cilvēku, tostarp 260 cilvēki, kurus kaujinieki nogalināja mūzikas festivālā. Joprojām tiek atrasti arvien jauni kaujinieku noslepkavoto cilvēku līķi un tiek publicētas videoliecības par slepkavībām.
"Mana tante zvanīja manai mammai un teica – atver feisbuku (sociālais tīkls "Facebook" – red.), atver feisbuku! Mamma nevarēja, viņa trīcēja. Es to atvēru savā telefonā un ieraudzīju šausmīgāko, ko var ieraudzīt – mana vecmamma uz grīdas savās mājās tiek noslepkavota. Visa grīda bija asinīs. Terorists vienkārši paņēma viņas telefonu, filmēja viņu un to ielika viņas feisbuka profilā. Tā mēs par to uzzinājām. Visi sākām neprātā kliegt," stāstīja no teroristu uzbrukuma cietusī Mora.
Izraēla joprojām turpina Gazas joslas blokādi un ir pilnībā pārtraukusi pārtikas, degvielas, elektroenerģijas un citas piegādes anklāvam. Nav interneta, un beidzas arī medikamentu krājumi slimnīcās.
Izraēlas armija ir pastiprinājusi masveida aviācijas un artilērijas triecienus Gazas joslai. Saskaņā ar ANO Humanitāro jautājumu koordinācijas biroja datiem, triecienos Gazas joslā līdz šim sagrautas 790 mājas.
Uzlidojumu izraisīto ugunsgrēku liesmas bija teju vienīgā gaisma, ko naktī bija iespējas saskatīt, lūkojoties uz Gazas teritoriju.
Kopš Izraēla sāka triecienus Gazai, palestīniešu pusē gājuši bojā gandrīz 690 cilvēki. Vairāki tūkstoši ir ievainoti. Bet pie robežas ar Gazas joslu Izraēlā līdz šim uzieti arī aptuveni 1500 likvidēto palestīniešu kaujinieku līķi.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš televīzijas uzrunā aicināja opozīcijas partijas izveidot nacionālās vienotības valdību, Izraēlas atbildi uz "Hamas" uzbrukumiem raksturoja šādi:
"Izraēla ir karā. Mēs negribējām šo karu. Tas mums tika uzspiests visbrutālākajā un mežonīgākajā veidā. Bet, lai gan Izraēla nesāka šo karu, Izraēla to pabeigs. "Hamas" sapratīs, ka, uzbrūkot mums, viņi ir pieļāvuši vēsturisku kļūdu. Mēs liksim samaksāt cenu, ko viņi un citi Izraēlas ienaidnieki atcerēsies vēl vairākus gadu desmitus."
Izraēlas armija paziņoja, ka atguvusi kontroli pār teritorijām valsts dienvidos gar Gazas joslas robežu, ko iepriekš bija sagrābuši palestīniešu kaujinieki. Tomēr Netanjahu atzina, ka Izraēlā joprojām atrodas vairāki teroristi.
Izraēlā mobilizēti 300 000 rezervistu, bet joprojām nav skaidrs, vai un kad Izraēla īstenos sauszemes iebrukumu Gazā. Izskan domas, ka "Hamas" radītos draudus Izraēlai ar šādu pilna mēroga iebrukumu varētu novērst uz visiem laikiem, taču to nevar apgalvot.
Kad Izraēla 2014. gadā iebruka Gazā, tika nogalināti vairāk nekā 2000 palestīniešu, un tas radīja vēl lielāku radikalizāciju. Palestīnieši arī labāk pārzina Gazas teritoriju, ielas, tur izveidotos tuneļus, pagrabus un bunkurus. Šāda blīvi apdzīvota teritorija nav arī īstā vieta tankiem, kas būtu ļoti neaizsargāti pret dažādiem slēpņiem. No militārā viedokļa sauszemes uzbrukums var radīt īstermiņa panākumus, taču Izraēlai jādomā arī par risinājumu ilgtermiņā.
Grupējums "Hamas" ir draudējis nogalināt ķīlnieku katru reizi, kad Izraēla veiks gaisa triecienu Gazai, nebrīdinot civiliedzīvotājus.
Kaujinieki ir nolaupījuši ap 150 cilvēku, un viņu ģimenes izmisīgi meklē informāciju. Nolaupīto vidū ir gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji – sievietes, bērni un veci cilvēki.
Starp nogalinātajiem, bez vēsts pazudušajiem un teroristu sagrābtajiem ķīlniekiem ir arī desmitiem citu valstu pilsoņu, tajā skaitā Taizemes, Vācijas, Argentīnas, Francijas un ASV.
Jautājums par ķīlniekiem Izraēlā šobrīd ir ļoti emocionāls. Nav zināms, kā Izraēla varētu nodrošināt šo cilvēku atbrīvošanu – vai ar speciālo spēku operācijām, pilna mēroga iebrukumu Gazā, sarunām vai dažādu metožu kombināciju.
Katara, kas ilgu laiku ir sniegusi būtisku finansiālu atbalstu Gazai un arī uzņem daļu no "Hamas" grupējuma vadības, ir mēģinājusi uzsākt sarunas, kas varētu nodrošināt vismaz dažu ķīlnieku atbrīvošanu.
"Hamas" un Izraēla gūstekņu apmaiņu ir atteikušās veikt.
Izaicinājums ir, kā pietiekami labi zināt, kur atrodas ķīlnieki, un kā noteikt uzbrukuma laiku, lai vienā piegājienā varētu ielauzties tieši tur, kur viņi tiek turēti, un izglābt pēc iespējas vairāk no viņiem, intervijā britu raidsabiedrībai BBC atzina Dorons Kempels, bijušais Izraēlas elites specvienības "Sayeret Matkal" priekšnieka vietnieks ķīlnieku atbrīvošanā.
Situāciju sarežģī arī tas, ka ķīlnieki neatrodas Izraēlas kontroles zonā.
